Bērnībā mēdzu ēst grāmatas. Tas ir tik ērti - lasi un baltās malas noplēs un apēd. Vecāki neko neteica. Un es jau ēdu arī tikai savas grāmatas, kas tāpat bija lasītas un pārlasītas gandrīz vai druskās. Kādos Ziemassvētkos vai Jaunā gadā tētis atnāca ar jaunumu. Esot ēdamais papīrs. Ticīgā radiniece no Jūrmalas atsūtījusi. Man tas patika. Bet bija tik maz, ka tā īsti nemaz neiegaršojās. Pēc svētkiem atgriezos pie grāmatām.

Tagad katros Ziemassvētkos to papīru baznīcā paņemu.