Turaidas tulpe
Reiz kādam vīram apnika, un viņš aizgāja uz krogu dzert alu. Izdzēris 5 alus vīrs izdomāja, ka būs bagāts. Vīrs iestājas kompartijā un kļuva par celtnieku. Pēc 5 gadiem viņš uzpelnījās par brigadieri, un bija bagāts.

Bet vīram atkal apnika, un viņš aizgāja uz krogu dzert alu. Izdzēris 6 alus vīrs izdomāja, ka grib sievieti. Pēc nedēļas vīrs atrada sievieti. Sieviete taisīja vīram ēst un bērnus. Kura gan sieviete negribētu taisīt ēst un bērnus brigadierim.

Pēc 5 gadiem vīram atkal apnika un viņš aizgāja uz krogu dzert alu. Izdzēris 7 alus vīrs tā arī neko neizdomāja. Bārmenis uzklausījis vīra bēdu un ieteica meklēt Turaidas tulpi. Esot dzirdēts, ka tiem, kuriem ir Turaidas tulpe nekad neapnīkot.

Vīrs izdzēra astoto alu un devās Bauskas virzienā. Vislabākās Turaidas tulpes, kā zināms, aug Grenctālē, vismaz tā Bārmenis teica. Vīs gāja dienu un nakti līdz iestājās ziema.

Uzsnigušais sniegs patīkami kriukšķēja zem kājām, šī bija vienīgā skaņa dzirdamības rādiusā. Vīrs apstājās un sajuta klusumu. Klusums bija tik spēcīgs, ka kļuva neizturams un ausīs ieskanējās klusuma spalgais īdiens. Situācijas dramatismu vēl vairāk pastiprināja uzlecošās saules stari, kuru atspīdums sniegā lika vīram aizvērt acis. Izsalkuma, paģiru, noguruma un apnikuma mocīts vīrs atgūlās ceļmalā un aizmiga. Nav precīzi zināms precīzs laiks, kuru vīrs pavadīja miegā, bet ir zināms vienīgi tas, ka viņu pamodināja spalgs klieziens.

Komunisms tērpies fufaikā un nodriskātās biksēs, kreisajā rokā turēdams lejkannu skrēja pa sniegoto lauku pretī uzlecošajai saulei, viņam pakaļ tusnīdams un dolārus bārstīdams dzinās kapitālisms izkliedzot daudzus neglaimojošus vārdus. Komunisms spalgi iekliedzās, savicināja rokas un atstādams aiz sevis nodriskātās bikses pacēlās debesīs. Tur pat netālu no debesīm sāka birt Ļeņina ģīmetņi. Nokrituši zemē tie uzreiz izkusa, atstādami aiz sevis labības laukā dziļas iedobes. Ļeņina ģīmetņu samēslotajā zemē izdīga snikera un marsa batoniņi. Gaisā uzšāvās CocaCola geizeris. Debesīs parādījās Repšes seja. „Latvieši, pērciet dimantus” – Tā teica. Labības laukā ka sēnes pēc lietus izauga lielveikali un preses kioski, atskanēja aizjūras ziemassvētku melodijas un cilvēki apātiskām sejām devās iepirkt dāvanas. Sņeguročka nodevīgi turēja salaveča rokas aiz muguras kamēr Ziemassvētku vecītis skaļi saukdams: „Ho, ho, ho” spēra tam ar zābaku starp kājām. Salaveča sejā bija lasāmas skumjas.

Bet vīrs turpināja ceļu uz Grenctāli. Viņš pat nenojauta, ka Latvija ir kļuvusi neatkarīga. Grenctālē vīrs uzzināja, ka Turaidas tulpe kopā ar kukurūzu šeit ir tikusi kultivēta tikai padomju laikos un pašlaik ir citas prioritātes, piemēram, urbanizācija. Vīram apnika un viņš devās mājās. Nonācis mājās vīrs uzzināja, ka viņa sieva tagad taisa ēst un bērnus bārmenim. Vīrs novilka bikses un ar pliku dibenu apsēdās sniegā. Bet tad vīram apnika un viņš aizgāja uz krogu dzert alu.