zvēriņi
Var runāt par seksismu un tml., bet, ja tā padomā, kopš sevi atceros, kaut kā esmu uzskatījis dzimumus par tādām kā atsevišķām sugām:
kazas / āži
aitas / auni
vistas / gaiļi
govis / buļļi
utt.

Tiesa, te būtu vietā atsaukties uz zinātnes trivia par to, ka pretējo (heh) dzimumu pārstāvji esot līdzīgi monogāmās sugās, bet stipri atšķirīgi poligāmās. Tad nu, lai arī neatšķiramo kaķu, suņu, zirgu, gulbju, zvirbuļu monogāmijā atrodu jauko, tomēr seksualitāte šķiet savākusies gandrīz vienīgi tajos gaiļu cekulos, aunu ragos, buļļu spērienos, āžu niknumā.
Monogāmija taču nav nekāda seksualitāte! Tomēr tā ir gandrīz nepieciešama. Savukārt ne mazāk svarīgā seksualitāte tai šķiet naidīga. Gluži kā monogāmija un poligāmija būtu divas nepieciešamas un savstarpēji izslēdzošas lietas. Divas savstarpēji naidīgas puses. Var vai nu mīlēt, vai iekārot. Var līdz apnikumam slīkt drošībā vai līdz izmisumam sisties durvīs. A kas ir pa vidu? Pīles? Nahuj pīles! Neko nesaprotu!