Un kā jums šķiet, mīļie cibiņi - lai uzlabotu dzīvi Rīgas pašvaldības teritorijā, bordeļus, kuri darbojas zem bāru, klubu un masāžas salonu izkārtnēm, vajadzētu slēgt vai legalizēt?
nezinu. No vienas puses nav ko darīt pāri cilvēkiem, atraujot tiem iespēju darit lietas un saņemt aizsardzību pilnīgi oficiāli, no otras puses, you leave it here and it stays for ever. Skandināvi klapē visu ciet un uz vietas dzīvot ir kudiš mierīgāk. Tiesa, gribētāji brauc uz Taizemi (vai Latviju), kur nekas ciet klapēts netiek.
tā kā es drošvien būtu par klapēšanu ciet un kkādu informatīvo/izglītojošo darbu gan ar vienu pusi - ka pirkt šādus pakalpojumus nav forši - un otru pusi, ka ar dzīvi var iesākt arī kko citu. Bet šāda sinhronizēta darbība, protams, ir utopiska..
Nav tas vienkāršs jautājums. No vienas puses - derētu legalizēt un iekasēt nodokļus, bet no otras puses - bieži vien neviens nevēlas sev tādus kaimiņus.
Tagadējo nelegāļu kaimiņi arīdzan nav diez cik priecīgi, turklāt pašlaik nevienu "bāru" vai "masāžas salonu" nav formāla pamata pārvietot uz kādu noteiktu ierobežotu rajonu.
"rajōns" vispār butu perversija. Tāds kā geto, kur, no acīm prom, no sirds laukā, tip, uz mums neattiecas. Dzimumjautājumiem būtu jabūt izkaisītiem pilsētas un sabiedrības starpā varbūt tad kkas mainīsies, piemēram, ļaudis sāks pisties režīmā, kura ietvaros nošķīrums starp tiklu ģimenes dzīvi un pagrimušu maucību nebūtu tik puritāniski skaidrs (kā tas būtu bordeļu getō gadījumā).
un ko viņas dara, kad bērni redz, ka tētis iet pie kaimiņienes? varētu kkādas kvotas ar bordeļu skaitu kvartālā, noteiktu skaņas un gaismas līmeņa ierobežojumu un attālumu līdz "normālo cilvēku dzīvokļiem". Mums bērnam dārziņš ir tieši lauku ielas vidū, kur maukas dienu un nakti cilpo abos kvartāla galos. es to uzskatu par labu iemeslu bērnu iepazīstināt ar šādu, lūk, sabiedrības faseti (pagaidām gan bērns vēl ir par mazu zenītartilērijai) attiecības pret kuru (lietot vai izskaust) viņš pats varēs veidot vēlāk.
man pašai kā psrs bērnam viena no labākajām psrs lietām, kas tagad reāli trūkst, bija spiestā lieta dzīvot blakus dažāda tipa cilvēkiem, bomžiem, cietumniekiem, inteliģentiem etc., ļoti labi ieaudzina kkādu applied cilvēcību, atšķirībā no teritorijas zonējuma atbilstoši ienākumu līmenim, kā tas ir tagad..
kādas muļķības. Kopošanās instinkta nokārtošanai neviens nav diskrēts :D
daudz ko varētu atrisināt, piemēram, normāla policijas uzraudzība, nu, lai vismaz tik daudz kā nepišas vārtrūmēs, neatstāj prežus izmētātus aiz sevis un ar pliku čožu pārpāļainos rītos pa kvartālu neskraida apkārt lamādamies, bet poličus šādos rajōnos es kaut kā gandrīz nekad neesmu redzējusi, cik sanāk iet cauri var garām, ņemot vērā manu mitināšanās vietu.
Godīgi sakot, neesmu pats bijis, bet varbūt kāds var nokomentēt, kā ir ar slavenajiem Amsterdamas sarkano lukturu kvartāliem -- proti, cik ļoti tie būtu uzskatāmi par geto.
Nonākot uz Rēperbāņa Hamburgā pagāja gana labs laiks, kamēr izdevās piefiksēt, ka šī varētu būt lukturu koncentrācijas vieta, arī ne par kādu geto kaut kā nelikās.
Ja prostitūciju pie mums legalizētu, domāju noslāņošanās noteiktās ielās notiktu dabiski, kā no tās anektes par to, kur vērt vaļā jaunu veikalu.
amsķikā sarkanie lukturi arī ir pāris šķērsielas tūristu centrā; nezinātu, nepamanītu - no malas; tiklīdz iekļūsti šķērsielā nepamanīt nevar. Diezgan nepatīkama pieredze, nav gluži atrakciju parks bērniem. un attiecīgie kvartāli zināmā mērā anestezēti, nekas cits tur nenotiek kā konkrētā aktivitāte. Nezinu, kkāda industrializēta pieeja šim jautājumam - tip, šis ir tas veikals, kurā apkalpos jūsu ģenitālijas. citas vajadzības apkalpos citu rajōnu veikalos.
Think big pieeja būtu nevis aizliegt prostitūciju, bet panākt, ka to neviens neuzskata par alternatīvu.
Proti, sausā likuma un sarkano lukturu vēsturiskajā pieredzē izskatās, ka jāsāk ir no cilvēku domāšanas. Bet kamēr to nav izdevies izmainīt, man kaut kā izskatās, ka regulēta šī lieta būtu mazāk kaitējoša nekā falling through the cracks.
mainīt ierastu domāšanu par lietām, kas ir ērtas, pieņemamas un pieejamas ir daudz grūtāk, nekā lietas, kas tomēr knieš. Uzskatāmi ar pīpošanu - nevis izglītošana par smēķēšanas neveselīgumu ir likusi ļaužiem pīpot mazāk un pīpot mazāk publiskās vietās, bet brutāls aizliegums, no kā cēlās nepīpēšana noteiktās vietās un no tās savukārt visai bieži nepīpēšana, vai ievērojami samazināta pīpēšana vispār.
kā arī piebilde amsķika sakarā - arī regulēta ši lieta nemaz nekļūst pieradinātāka, sakārtotās valstis ir daudz iekārotāks ceļa mērķis prostitūcijā iesaistītajiem dažādo amatu ļaudīm, legāli un nelegāli, jo, piem., ams'ķikā ir pamatīgas problēmas ar trafikingu, kas ir daudz masīvāks, nekā valstīs, kur tieši šī apsvēruma - maucība pieaug, bet ne uz pašmāju sieviešu rēķina - dēļ klapē bodes ciet, un ar prostitūcijas vidi saistītajām papildus aktivitātēm a ļa noziedzība, narkotikas (kur vieglo narkotiku legalizācija, protams, ams nebūt nepadara vieglāku smago dragu apkarošanu) u.t.t., u.t.jp.
No otras puses, piemērs par smēķēšanu man uzreiz vieš atmiņā piemēru par sauso likumu, kas būtībā gan Amerikā, gan PSRS radīja veselu noziedzības nišu, kas gluži vienkārši sāka nodarboties ar kaut ko citu, kad šos likumus atcēla. Un vai cilvēki tāpēc dzēra būtiski mazāk?
domāju, ka slēgt. Bet vēl vairāk dzīve Rīgā un vispār Latvijā uzlabotos, ja uz katra stūra nebūtu pa laimētavai. Tās varētu slēgt vispār visā valstī, kam naudas par daudz, lai brauc uz Vegasu, bet lielu daļu naivos prātus pasargātu no tēriņiem.
tā kā es drošvien būtu par klapēšanu ciet un kkādu informatīvo/izglītojošo darbu gan ar vienu pusi - ka pirkt šādus pakalpojumus nav forši - un otru pusi, ka ar dzīvi var iesākt arī kko citu. Bet šāda sinhronizēta darbība, protams, ir utopiska..
varētu kkādas kvotas ar bordeļu skaitu kvartālā, noteiktu skaņas un gaismas līmeņa ierobežojumu un attālumu līdz "normālo cilvēku dzīvokļiem".
Mums bērnam dārziņš ir tieši lauku ielas vidū, kur maukas dienu un nakti cilpo abos kvartāla galos. es to uzskatu par labu iemeslu bērnu iepazīstināt ar šādu, lūk, sabiedrības faseti (pagaidām gan bērns vēl ir par mazu zenītartilērijai) attiecības pret kuru (lietot vai izskaust) viņš pats varēs veidot vēlāk.
man pašai kā psrs bērnam viena no labākajām psrs lietām, kas tagad reāli trūkst, bija spiestā lieta dzīvot blakus dažāda tipa cilvēkiem, bomžiem, cietumniekiem, inteliģentiem etc., ļoti labi ieaudzina kkādu applied cilvēcību, atšķirībā no teritorijas zonējuma atbilstoši ienākumu līmenim, kā tas ir tagad..
daudz ko varētu atrisināt, piemēram, normāla policijas uzraudzība, nu, lai vismaz tik daudz kā nepišas vārtrūmēs, neatstāj prežus izmētātus aiz sevis un ar pliku čožu pārpāļainos rītos pa kvartālu neskraida apkārt lamādamies, bet poličus šādos rajōnos es kaut kā gandrīz nekad neesmu redzējusi, cik sanāk iet cauri var garām, ņemot vērā manu mitināšanās vietu.
Nonākot uz Rēperbāņa Hamburgā pagāja gana labs laiks, kamēr izdevās piefiksēt, ka šī varētu būt lukturu koncentrācijas vieta, arī ne par kādu geto kaut kā nelikās.
Ja prostitūciju pie mums legalizētu, domāju noslāņošanās noteiktās ielās notiktu dabiski, kā no tās anektes par to, kur vērt vaļā jaunu veikalu.
Proti, sausā likuma un sarkano lukturu vēsturiskajā pieredzē izskatās, ka jāsāk ir no cilvēku domāšanas. Bet kamēr to nav izdevies izmainīt, man kaut kā izskatās, ka regulēta šī lieta būtu mazāk kaitējoša nekā falling through the cracks.
kā arī piebilde amsķika sakarā - arī regulēta ši lieta nemaz nekļūst pieradinātāka, sakārtotās valstis ir daudz iekārotāks ceļa mērķis prostitūcijā iesaistītajiem dažādo amatu ļaudīm, legāli un nelegāli, jo, piem., ams'ķikā ir pamatīgas problēmas ar trafikingu, kas ir daudz masīvāks, nekā valstīs, kur tieši šī apsvēruma - maucība pieaug, bet ne uz pašmāju sieviešu rēķina - dēļ klapē bodes ciet, un ar prostitūcijas vidi saistītajām papildus aktivitātēm a ļa noziedzība, narkotikas (kur vieglo narkotiku legalizācija, protams, ams nebūt nepadara vieglāku smago dragu apkarošanu) u.t.t., u.t.jp.
No otras puses, piemērs par smēķēšanu man uzreiz vieš atmiņā piemēru par sauso likumu, kas būtībā gan Amerikā, gan PSRS radīja veselu noziedzības nišu, kas gluži vienkārši sāka nodarboties ar kaut ko citu, kad šos likumus atcēla. Un vai cilvēki tāpēc dzēra būtiski mazāk?
Bet vēl vairāk dzīve Rīgā un vispār Latvijā uzlabotos, ja uz katra stūra nebūtu pa laimētavai. Tās varētu slēgt vispār visā valstī, kam naudas par daudz, lai brauc uz Vegasu, bet lielu daļu naivos prātus pasargātu no tēriņiem.