nez, vai cilvēks jūt, ja kāds par viņu stipri, stipri piedomā?
šodien domāju par ēst gatavošanu un tādām lietām. izberzu duškabīni un arī podu. tieši tas ir tas, ko gribās pēc garīgas slodzes un smadzeņu pielietošanas- truli kaut ko berzt un rīvēt.
par ēst gatavošanu- sapratu, cik man tomēr svarīgi un forši liekās skaisti trauki, saklāt galdu, ēst tīrā vidē un tā.
kad man būs ģimene , noteikti par to parūpēšos. vīrs nesīs mājās svaigus ziedus, es gatavošu garšīgas vakariņas, mēs iedegsim sveces un blablblnla. es laikam esmu parast vidusmēra sieviete ar vidusmēra domāšanu un vēlmēm ;)
lai gan vakariņas uz mola, uz segas un ar svecēm.. jā, tās es kādu laiciņu atcerēšos. dikti skaisti bija toreiz.