a tempting communion
nu lūk, nedēļu pēc iznākšanas dalos domās par



Lauras Mārlingas trešais albums, tātad. nu, tas ir... labs. nav jau īsti godīgi salīdzināt tādu svaigu albumu ar vecākiem un jau krietni dzirdētiem (biežāk kā pāris reizes mēnesī jauni albumi manā pleilistē neparādās) tīri pēc klausīšanās biežuma, bet ja nu tomēr, tad pieminēšu, ka neko citu šīs nedēļas laikā neesmu klausījies. tāpat bija arī pēc iepriekšējā viņas albuma, un vēl pēc Velvet Underground atklāšanas kaut kad skolas laikā - nu tā, ka neko citu nemaz negribas klausīties. jo tas ir - labs, ko lai saka.

daudz krāsaināks, salīdzinot ar iepriekšējo - vairāk kantrī (fui), pat tāda kā džeza, vairāk elektriskās ģitāras. varētu teikt, ka vairāk kopīga ar "alas, i cannot swim". kopumā tas viss ir gājis labumā, viņas apburošās (burtiski) dziesmas tagad skan - pamanāmāk? tomēr tas biedējošais, šermuļus uzdzenošais skaistums, lai arī tur, protams, joprojām ir, tikai liekas kaut kā dziļāk noslēpts. līdz ar ko "i speak because i can" tomēr paliek mans favorīts, bet arī šis ir - labs, atvainojos par atkārtošanos.

viena piebilde - man par lielām šausmām, arī šajā albumā nav iekļauta "is a hope (drinking alone)", kuras dzīvais ieraksts, toties, atrodams šeit, lūk:

http://www.filestube.com/4/4shared+laura+marling+is+a+hope+drinking+alone

nu tā kaut kā