Kristaps Epners / kim? / 16.08.2013–29.09.2013
Līdzīgi kā ar mākslu, arī ar skriešanu neviens (lielākoties) nav spiests nodarboties. Maratona skrējiens un sagatavošanās process par mākslas darbu definējošu un ierobežojošu struktūru kļūst pēc lēmuma pieņemšanas, tas ir un paliek izvēles akts. Tas ir tieši tik pat arbitrārs kā (tieši tā) Venēcijas ainava vai tieši šis pudeļu statīvs.

Generally, no one is forced to run, just as no one is forced to do art. Running a marathon and the preparation process becomes a structure defining and limiting the artwork only after taking a decision, it is an act of deliberation. It is just as arbitrary as (exactly that) Venetian landscape or this particular bottle-rack.

☝☝☝