[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
VIZ.MA's LiveJournal:
| Saturday, September 28th, 2013 | |
| 6:53 pm [nita_nietuma] |
Nikaragvas musdienu keramika / DMDM / 26.07.2013–29.09.2013 Centrālamerika ir gan sirreālistu ideālu, gan konkrētās abstrakcijas starptautisma vieta. Abas tendences atspoguļojas izstādē – kopā ar naivismu un tradicionālismu. Protams, esot tik tālu no konteksta, ir neiespējami novērtēt šo priekšmetu mērķauditoriju, lietojumvērtību un izsvērt piederību mākslas vai reklāmas laukam. Central America is both the Surrealists’ dreamland and the site of the internationalism of concrete abstraction. Both of these trends are represented, along with a certain naïveté and traditionalism. Inevitably, being so distant from the context, it is nigh impossible to determine the target audience of these objects, or their usability, or to discern their exact role in the fields of art or advertising. ☝☝☝ |
| Friday, September 27th, 2013 | |
| 11:47 pm [nita_nietuma] |
Arturs Bērziņš / Rodamība / LMC Ofisa galerija / 26.09.2013–25.10.2013 Vīru lietas, vīru vielas, vīru krāsas, vīru domas; lietu uzbūve un pasaule kā darbagalds. Izlikums, izjaukums, rekonsrukcija, pavērsums, pielabošana, arī daži zīmējumi/ilustrācijas. Arturs Bērziņš līmenī. Male things, male substances, male colours, male thoughts; the structure of things and the world as a workbench. Arrangement, disassembly, reconstruction, turn, assistance, a few drawings/illustrations. Arturs Bērziņš in top form. ☝☝☝☝☝ |
| Thursday, September 26th, 2013 | |
| 11:45 pm [nita_nietuma] |
Madara Gulbis / Kad jūra satiekas ar debesīm / A.Sūnas galerija / 24.09.2013–13.10.2013 Šķiet, ka pat kodolkarš neapturēs pieprasījumu pēc šai-līdzīgas mākslas. Liekas veltīgi vilkt ārā atkal tās pašas asociācijas ar aizgājušu laiku glezniecību vai kvantificēt salīdzinošo mimētisma apjomu šajā izstādē. It appears, even a nuclear war would not stop the demand for this-like art. And it seems futile to invoke the same old set of references to the painting of times-gone-by, or trying to quantify the comparative amount of mimesis in this exhibition. ☝☝ |
| Wednesday, September 25th, 2013 | |
| 12:02 am [nita_nietuma] |
Māra Kažociņa / Māras pasaule / Jāņa sēta 5-3a, Rīga / 21.09.2013– Teju šķiet, ka patumšā dūmaka ainavās varētu būt ne tikai estētika, bet padomju sistēmas “nepasakāmā” klātbūtne. Ja arī kosmonauti ir ietīti dūmakā, tad tas jau drīzāk būs izplatījuma patoss. Labāk arī nezināt, kas būtu noticis šai glezniecības izteiksmei nonākot kapitālisma apstākļos. One could almost imagine the gloomy haze as being both a matter of aesthetic choice and a signifier of the Soviet “unspeakable”. If the spacemen are also enveloped in the same haze, that must be a sigh of universal pathos. And it is better not to know, what would’ve happened if this manner of expression had met capitalism. ☝☝☝☝ |
| Monday, September 23rd, 2013 | |
| 12:04 am [nita_nietuma] |
Rudīte Dreimane / Brokastis zaļumos / Daugava / 18.09.2013–12.10.2013 Kopš atskata izstādes i/z “Arsenāls” Radošajā darbnīcā, krāsas kļuvušas košākas. Šķiet, arī sižeti kļuvuši mazāk eksistenciāli, atspoguļojot šīs izstādes norises vietu – komercgaleriju. Rezultāts ir kaut kas ap Helēnu Heinrihsoni, Aiju Zariņu un Ilzi Avotiņu. Since the review at the Creative Workshop of exhibition hall “Arsenāls”, the artist’s colours have become more lively. The subjects seem to have grown less existential as well, probably reflecting the venue – a commercial gallery. The result is something circa Helēna Heinrihsone, Aija Zariņa and Ilze Avotiņa. ☝☝☝ |
| Sunday, September 22nd, 2013 | |
| 12:29 am [nita_nietuma] |
Grupas izstāde / Te. Tur. Tālāk. / LMA aula / 20.09.2013–09.10.2013 Mediju nošķirtības paraugstunda ar pārsvarā atbaidošiem darbu “pamatojumiem” un vairākiem deja-vu no citām izstāžu telpām. Jaunais LMA aulas iekārtojums ļauj jauno estētiku (Paula Zariņa, Inta Stalidzāne, Līva Graudiņa) izstādīt kā jaunās Rietumu glezniecības bilžu grāmatas atvērumu. Ir arī jaunais pop (Egons Peršēvics, Ieva Muzikante), jaunā ekspresija (Vitālijs Staņislavskis) un glezna kā pamats dejas izrādei (Irina Ošleja). A lesson in medium specificity with mostly repugnant “explanations” of works and several deja-vus from other venues. The new layout of the LMA main hall allows for the presentation of the new aesthetics (Paula Zariņa, Inta Stalidzāne, Līva Graudiņa) as a spread from a book on new Western painting. One also finds the new Pop (Egons Peršēvics, Ieva Muzikante), the new expression (Vitālijs Staņislavskis) and a painting as a basis for a dance performance (Irina Ošleja). ☝☝☝ |
| Saturday, September 21st, 2013 | |
| 12:02 am [nita_nietuma] |
Magone Šarkovska / Velosipēda portrets ar boa / LMC Ofisa galerija / 08.08.2013–20.09.2013 Māksliniece un kuratore apmainās ar dāvanām, iegūstot (savstarpēji) interaktīvu, intertekstuālu dubultportretu. Būtiska daļa no šī projekta ir nolasāma tikai “ārējā” dokumentācijā. Tādēļ tas, kas redzams izstāžu zālē, drīzāk rada fragmentētu tēlu nekā (mākslinieces) tēlu no fragmentiem. The artist and the curator exchange gifts, constructing a (mutually) interactive, intertextual double-portrait. A significant part of this project is completed in “external” discourse. Hence, the exposition in the gallery creates a fragmented image rather than (the artist’s) image from fragments. ☝☝☝☝ |
| Friday, September 20th, 2013 | |
| 11:59 pm [nita_nietuma] |
Ivars Poikāns / Darba dienas pēcpusdiena brīnumzemē / Alma / 09.09.2013–08.11.2013 Izstādes anotācijā uzvēdī pa modīgi kreisai noskaņai, tomēr tas griezīgi kontrastē ar Poikāna politimpresionismu. Galerijas konsekventi ieturētais tēls gan šīs sarecējušās karikatūras pavelk augšup. Psihedēlija klusajā centrā: reprīze. The exhibition text attempts to jump on the “contemporary” Leftist bandwagon, yet it contrasts sharply with Poikāns’ political Impressionism. The well-looked-after image of the gallery does indeed lift these stale caricatures upwards. Psychedelia in the Quiet Centre: Reprise. ☝☝☝ |
| Thursday, September 19th, 2013 | |
| 11:46 pm [nita_nietuma] |
Rūsiņš Rozīte / Ikars / Pegazs / 10.09.2013–11.10.2013 Neierasta un vērtīga iespēja redzēt daudzus R.Rozītes darbus vienkopus. Tomēr interesantāk par dažādu ar (Rietumu) modernismu un tā norietu saistītu klišeju pārgremošanu vai mākslinieka sava ceļa iešanas mitoloģiju, izstādes tekstā būtu redzēt kaut vārdu par šo darbu ceļiem līdz izstādei komercgalerijā. iespējams, tieši tekstā nicīgi piesauktajam komercializācijas laikmetam ar to visu kāds sakars – un tas, protams, nav nekas (”morāli”) slikts. A rare and valuable chance to see many R.Rozīte’s works together. Perhaps more interesting than the recycling of various clichés of (Western) Modernism or mythology of the artist’s special path, would be learning something about the route these works took to the exhibition in a commercial gallery. Might well be, that the commercialisation (deplored so convincingly in the text) has something to do with it – and, it must be added, there is nothing “morally” wrong with that. ☝☝☝ |
| Wednesday, September 18th, 2013 | |
| 12:38 am [nita_nietuma] |
Jaan Toomik, Jüri Ojaver / Piemineklis Mārim Rūdolfam Liepam / Pie LNO / 06.09.013– Ja baletdejotāja figūra no attāluma atgādina retro automobiļa motora pārsegu, tad tuvumā tik briesmīgi vis nav. Šķiet, par atlēta muskuļu regulāro režģi iespaidīgāks ir skatuves kā fikcijas atveids. Pēdējās divās desmitgadēs Rīgas pilsētvidē parādījušos tēlniecības darbu kontekstā, šis pat ir tīri labi. If from distance the figure of the ballet dancer is reminiscent of the bonnet of a vintage car, close by it is fairly decent. More impressive than the regular grid of the athlete’s muscles, perhaps, is the exposure of stage as fiction. In the context of new sculpture in Riga public space during the past couple of decades, this is even quite good. ☝☝☝ |
| Tuesday, September 17th, 2013 | |
| 12:35 am [nita_nietuma] |
Valda Podkalne, Haralds Jegodzinskis / Man iepretī / Bastejs / 12.09.2013–12.10.2013 Fotoprojektā dominē apsēji, un negribu meklēt līdzīgas pazīmes (latviski un vāciski) vienādos tekstus izvēlējušos personību mīmikā. Jegodzinska pluinījumi drīzāk attaisno tiem veltīto laiku, un atgādina, ka kādreiz, tālajos 1940-1950.gados bija tāds Žans Futrijē. The headbands seem to dominate the photographs, and I have little inclination to look for similarities in the faces of those, who have chosen the same expression (in Latvian and German). The rips and tears of Jegodzinskis rather reward the time dedicated to them, and remind one, that in the distant 1940s and 1950s there was one Jean Fautrier. ☝☝☝ |
| Monday, September 16th, 2013 | |
| 12:03 am [nita_nietuma] |
Henrik Duncker / Studio Kapsēde / Kalnciema kvartāls / 13.09.2013–02.10.2013 Padomju latviešu dizaina un sadzīves dīvainības, ekspresīvi foni, kas gan šeit varētu noiet greizi. Peculiarities of Soviet Latvian design and household, expressive backgrounds, what could possibly go wrong. ☝☝☝ |
| Sunday, September 15th, 2013 | |
| 11:38 am [nita_nietuma] |
Grupas izstāde / Redzējumi. Mūsdienu Austrijas māksla / Rīgas birža, Boses z / 06.09.2013–06.10.2013 Protams, protams, šādas izstādes lielākoties popularizē vietu vai personu/kolekcionāru (un, jādomā, nāk ar savu finansējumu) – tā kaut kādā ziņā ir reklāma muzeja institūcijas neitrālajās telpās. Vienlaikus, nav pamata tādēļ vien tās norakstīt kā informācijas avotu – un var tapt informēts, ka te ir atskaņas no vairākiem “ģermāniskiem” lielmāksliniekiem. Vienlaikus, ir alumīnija tēlniecība mazliet kā Gļebam Panteļejevam. From a leftist perspective, of course, this kind of show generally advertises a specific place or person (and, most likely, comes with financial incentives) – thus compromising the supposed neutrality of the hosting institution. And yet there is no reason to dismiss them as a source of information – and, one is informed of a semblance to several renowned Germanic artists. At the same time, one sees aluminum sculptures not unlike those of Gļebs Panteļejevs. ☝☝☝ |
| Saturday, September 14th, 2013 | |
| 8:45 pm [nita_nietuma] |
Liena Bondare / Baltie plankumi / Māksla XO / 12.09.2013–08.10.2013 Atrastu foto transformācijas – lai jau būtu (kaut kas ir arī jāpārdod). Bet ir pērtiķu civilizācija un lībiešu meitenes kokos, autores asinis, histērija, banāns pie neizprotamā (mākslas) melnā plankuma / kuba. Skaidrs, ka ironija nav vīriešu prerogatīva, un feminisms nenozīmē uzbrūkošu dokumentalitāti. Transformations of found photos – let them be (something has to sell, too). But then there’s monkey civilisation, Liv women in the trees, the author’s blood, hysteria, banana bemused by the impenetrable black spot / cube (of art). Obviously, irony is not a male prerogative, and feminism is not merely vengeful documentation. ☝☝☝☝☝ |
| Friday, September 13th, 2013 | |
| 8:43 pm [nita_nietuma] |
Neonilla Medvedeva / Laika spēle – zīmējumi un linogriezumi / Māksla XO / 12.09.2013–08.10.2013 Nenoliedzami smalkie darbi atstāj dekorativitātes sajūtu. Kaut kas te atgādina Padomju Latvijas grafikas atjauninājumu 21.gadsimtam. Inārs Helmūts, piemēram. The undeniably fine works leave a sense of decoration. Something here suggests an upgrade of Soviet Latvian prints for the 21st century. Inārs Helmūts, for example. ☝☝☝ |
| Thursday, September 12th, 2013 | |
| 8:41 pm [nita_nietuma] |
Reinis Hofmanis / Akmeņi / Francijas institūts / 05.09.2013–01.11.2013 Diezgan ierasta ierobežotā krāsu gamma, ierasta nekurienība attēlos. Ierastais ārpus-attēlu naratīvs. Laikmetīgi. The fairly familiar limited colour palette, the familiar nowhereness in the images. And the familiar external narrative. Contemporary. ☝☝☝ |
| Wednesday, September 11th, 2013 | |
| 10:08 pm [nita_nietuma] |
Johans Heinrihs Baumanis / Medījumi / MMS Balkons / 04.09.2013–05.10.2013 Medījumi paši varbūt arī ir drīzāk nepārsteidzoši – laika gars, vides specifika un estētiskās konvencijas. Bet rāmji šeit pavēsta vairāk nekā paši attēli. Ir Luvras konfekškaste, ir (pseido) 1960.gadu kičs, ir viens neuzkrītoši gaumīgs. The game is fairly unsurprising – zeitgeist, local specificity and aesthetic convention. The frames here, perhaps, are more telling than the paintings. There’s a Louvre praline box, there’s kitsch a la 1960s, and there’s one fairly tasteful. ☝☝☝ |
| Tuesday, September 10th, 2013 | |
| 10:02 pm [nita_nietuma] |
Milo Rau / Maskavas prāvas / Valdemāra pasāža / 04.09.2013–08.09.2013 Politiskais teātris par politisko teātri. Protams, paradoksāli ir skatīties, ka tam, kam vajadzētu būt normālam procesam, ir nepieciešama “ārvalsts aģenta” dota paspārne un iestudējums, lai iegūtu vienādus spēles noteikumus. Vienlaikus, ir nomierinoši redzēt, ka šis reglamentētu diskusiju process strādā. Political theatre on political theatre. It certainly is paradoxical to see something that should be the standard procedure require the shelter of a “foreign agent” and the pretext of theatre, merely to gain a level playing field. At the same time it is reassuring to see that this process of rule-based discussion works. ☝☝☝☝☝ |
| Monday, September 9th, 2013 | |
| 10:14 pm [nita_nietuma] |
Ansis Butnors / Pa ceļam / A.Sūnas galerija / 05.09.2013–21.09.2013 Arī jaunajos darbos Ansis Butnors turpina savu ilgi piekopto neviendabības praksi. Šeit ir gan postimpresionistiskas mazpilsētas ainas, gan Džeimsa Ensora citāts, gan krāsas laukumā peldošas figūras, gan teju monohroms darbs, gan grafika. Ir diezgan paradoksāli – un atzīstami – ka tajā visā ir kaut kas tieši Butnora, ka, atšķirībā no daudziem citiem, viņš pārvalda šo jūkli, nevis pazūd tajā. In his latest works Ansis Butnors sticks to his long–employed practice of multiplicity. One finds Post-Impressionist scenes of rural towns, a quote of James Ensor, figures floating in an expanse of colour, a virtually monochrome work, prints. Paradoxically – and most respectably – there is something specifically Butnors’ in all that; he, unlike many others, seems to be in control of this multiplicity, instead of being lost within it. ☝☝☝☝ |
| Sunday, September 8th, 2013 | |
| 7:33 pm [nita_nietuma] |
Konrāds Ubāns / Ainava / MMS Lielā zāle / 05.09.2013–05.10.2013 Kolekcijas kopuma nezinātājam grūti spriest par apstākļiem, kas noteikuši kuratora izvēli, un, protams, arī māksliniekam te nekādas teikšanas. Šī ir izstāde nevis par stāstu, par mākslinieku vai par kuratoru, bet gan par kolekciju. Tā arī – kopā ar zināmu filantropisku ekshibicionismu – ir šādu izstāžu sūtība. For someone not familiar with the totality of the collection it is impossible to know the conditions determining the curator’s choice, and, of course, the artist also has no say in this. This is an exhibition not about a story, an artist, or a curator, but about the collection itself. That – together with a certain philanthropic exhibitionism – is the essence of this kind of shows. ☝☝☝☝ |