ģēnija pirksti
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
VIZ.MA's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Saturday, September 7th, 2013 | 7:27 pm [nita_nietuma]
 |
Ineta Sipunova / Laika plūsma / MMS Fasāde / 04.09.2013–05.10.2013 Kopš (instalācijā izmantoto gleznu autora Konrāda) Ubāna laikiem Pārdaugavas pilētvidē, iespējams, mainījies ir mazāk nekā ierasts domāt. Viena lieta, kas ir mainījusies – kustīgu attēlu izplatība. Bieži vien tas traucē naktsmieru, bet šeit drīzāk šķiet to harmoniski papildinām.
Since (the author of paintings used in the video, Konrāds) Ubāns’ times the cityscape of Pārdaugava may have changed less than seems the common sense to assume. One thing that has changed – the penetration of moving images. Often enough they disturb the night’s calm, but here they rather seem to harmoniously enhance it.
☝☝☝ | | Friday, September 6th, 2013 | 12:01 am [nita_nietuma]
 |
Mārtiņš Cīrulis / Secular. / Bastejs / 16.08.2013–10.09.2013 Mūki ir. Orientāli mūki ir. Orientāli mūki ir cilvēki.
Monks are. Oriental monks are. Oriental monks are human.
☝☝ | | Thursday, September 5th, 2013 | 4:14 pm [nita_nietuma]
 |
Laine Kainaize / Es Gleznoju / Latvijas Mākslinieku savienības galerija / 20.08.2013-20.09.2013 Soliste: “Es gleznoju.” Koris: “Viņa glezno, viņa glezno!” Atmetot sarkasmu – sajūta, ka galerijā laiks ir apstājies, vai sācis griezties pretējā virzienā.
Solo: “I paint”. Choir: “She paints, she paints!” Sarcasm aside – one feels in the gallery space time has stopped, or even reversed its course.
☝ | 3:56 pm [dormis_raumanis]
 |
Laine Kainaize / Es Gleznoju / Latvijas Mākslinieku savienības galerija / 20.08.2013-20.09.2013 Nabaga, nabaga, nabaga bērns. Varbūt māksliniecei ir prieks gleznot, līdzīgi kā bērnam ir prieks atskārst, ka viņam ir miesa, domas, dzīve arī ārpus vecāku ligzdas, tas labi. Bet rezultāts tālu no māmiņas (Birutas Baumanes) un māmiņas laikmeta (padomju Latvijas) stingrā satvēriena nav izkļuvis. Samocīta māksla, kurā cerību stariņš iespīd mātes un bērna tēmas traktējumā. Ja māksliniece to attīstītu mērķtiecīgāk, mātes un bērna tēls latviešu mākslā varētu iegūt iepriekš nepieredzētu psiholoģisku asumu.
Poor, poor, poor child. Maybe artist is happy to be able to paint, just as a child is thrilled to find out that he and not his parents own child's body, mind and life. In this case, good for you, Laine Kainaize. Unfortunately the result hasn't got far from her mother's (outstanding artist Biruta Baumane) and the mother's era's (Soviet Latvia's) aesthetic grip. Dull art where only the mother and child's theme shines through. It has particular psychological acuteness that organizes rather patch-work stylisctics of her works.. really wish she'd expand on it more..
☝ | | Saturday, August 31st, 2013 | 12:11 am [stilnis_peejsh]
 |
Olita Gulbe, Stefans Močuļksis / Četri / Jūrmalas pilsētas muzejs / 08.08.2013–01.09.2013 Daži darbi atgādina noteiktu Jāņa Pauļuka daiļrades posmu, citi – Jāni Osi vai Eduardu Kalniņu, daži ir teju gaumīgi, vienā pat mazliet kā Pītera Doiga noskaņa. Viss kopā gan īsti neturas citādi, kā ar dabas smeldzi. Šķiet, Močuļska kameo šeit ir dot nosaukumu izstādei – patiesi vīrišķīgs uzdevums.
Some works are reminiscent of a certain period of Jānis Pauļuks’ career, others – of Jānis Osis or Eduards Kļaviņš, some border on tasteful, one almost calls to mind something from Peter Doig. It does not quite all bind together though – except through desolate nature. Meanwhile, Močuļskis’ cameo here appears to be to provide a title for the exhibition – a masculine task indeed.
☝☝ | | Friday, August 30th, 2013 | 11:26 pm [nita_nietuma]
 |
Uldis Balga / Kniede / Fotomuzejs / 29.08.2013–29.09.2013 “Venēcijā bijis es, kniedes redzējis”. Par spīti 3D elementiem un “atrastajiem” Google Maps attēliem, daba pret industriju izrādās pārāk novalkāts motīvs. Ar esošo nepietiek, lai šeit veidotos notikums.
“Been to Venice, saw bolts”. Despite 3-dimensional elements and “found” images from Google Maps, nature-vs-industry turns out to be too worn a subject. What is presented here is insufficient to make this an event.
☝☝ | | Thursday, August 29th, 2013 | 7:45 pm [nita_nietuma]
 |
Grupas izstāde / Sintētiskā daba / RIXC Mediju telpa / 23.08.2013–22.09.2013 Dārzs biroja rakstāmgalda atvilknē ir ne vairāk kā ilgtspējas suvenīrs – “zaļā dzīvesstila” marķieris. Neizpaliek veltījumi pagājībai – memoriāls analogajai televīzijai un trokšņu meklējumi pamestās telpās. Interesantāk – digitālas attēlu manipulācijas cilvēka atmiņas īpašību attēlošanai.
A garden in an office desk drawer is no more than a souvenir of sustainability – a marker of “green lifestyle”. Tributes to past are also here – a memorial to analogue television and ambient sounds of abandoned spaces. More original, perhaps, are digital image manipulations as means to reflect on the nature of human memory.
☝☝☝ | | Wednesday, August 28th, 2013 | 7:05 pm [nita_nietuma]
 |
Luca Zanier / Telpa un enerģija / Fotomuzejs / 29.08.2013–29.09.2013 Attēli ir žilbinoši – teju kāda dzīvesstila reklāma. Vienlaikus, mūsdienu industrijas estētika tiek visnotaļ daudz izmantota fotomākslā. Šķiet, galvenais leģitimācijas rīks šeit ir fotogrāfa pieeja “eksotiskām” vietām (un tai fotomākslā ir senas tradīcijas).
The images are dazzling – almost a lifestyle ad. At the same time, contemporary industrial spaces are fairly widely represented in art photography. The main vehicle of legitimacy here appears to be the photographer’s access to “exotic” spaces (an age-old trick in photo-art).
☝☝☝ | | Tuesday, August 27th, 2013 | 1:29 pm [nita_nietuma]
 |
Aļona Prokofjeva / Klusa daba / Mākslas banka / 19.08.2013–01.09.2013 Izstādīt reālistiskas galda piederumu gleznas vietā, kur notiek visnotaļ līdzīgu lietu tirdzniecība, nešķiet pārāk spoža doma. Lai gan izstādes anotācijā ir atsauce uz 17.gs. Holandiešiem un dvēseli, vairāk nāk prātā fotoreālisms (Dons Edijs) un priekšmeti kā zibošs māns. Visbeidzot, darbiem nepietiek klātbūtnes un autonomijas, lai tos uztvertu īsti nopietni.
It appears rather questionable to exhibit realistic paintings of cutlery and pans in a place, where fairly similar items are sold. While the exhibition text refers to the 17th century Dutch and implanting a soul in things, the works seem more reminiscent of photorealism (Don Eddy in particular), and its objects as a shiny mirage. Finally, they seem to lack presence and autonomy, to properly be taken seriously.
☝☝ | | Monday, August 26th, 2013 | 11:59 pm [nita_nietuma]
 |
Linda Klētniece / Fotomandala / Kalnciema kvartāls / 23.08.2013–11.09.2013 Ezotērikas pieskaņa vai nē, bet forma pārliecina. Lai arī brīžiem dekoratīvi, šie nav nekādi “eksotikas” foto. Un izstādes kodols ar zīmējumu fragmentu pārnesumiem – it kā fotogrāfijas pašas valoda būtu par skarbu šim mērķim.
A tinge of esoterica or not, but the form is compelling. Although decorative at times, these are no Orientalist photos. And the exhibition nucelus with images mimicking drawings – as though the language of photography itself would be too harsh for the purpose.
☝☝☝☝ | | Sunday, August 25th, 2013 | 11:57 pm [nita_nietuma]
 |
Ilmārs Blumbergs / Es nemiršu pie Ilzes / Māksla XO / 15.08.2013–10.09.2013 Mākslas darbs ir Blumberga miesa. Personiskā mitoloģija dažviet kā Kīferam, citviet – kā Dišāna Lielais stikls. Mulsinošāk – asociatīvas krāsu laukumu glezniecības atksaņas.
The work of art is Blumbergs’ flesh. Personal mytology at times like Kiefer’s, elsewhere – as Duchamp’s Large Glass. More confusingly – loose connotations of color-field painting.
☝☝☝☝ | 11:56 pm [dormis_raumanis]
 |
Ilmārs Blumbergs / Es nemiršu pie Ilzes / Māksla XO / 15.08.2013–10.09.2013 Apskatot secībā Arsenāla darbus, nemiršana pie Ilzes izskatījās vairāk kā tāds galerista mēģinājums uzsēsties uz braucoša vezuma ar "man arī ir!" sajūsmas spiedzienu. Kvalitatīvi neko Arsenāla izstādei nepievienoja; skatīta atsevišķi droši vien atstātu labāku iespaidu, bet tādas iespējas man vairs nebija. Blumberga darbi, protams, vērtība pati par sevi, tāpēc nevērtēšu.
After seeing Blumberg's works in the exhibition hall "Arsenāls", "I will not die at Ilze's" left an aftertaste of a gallerist happily jumping onto passing train and shouting: "I have him, too!" Ilze's exhibition didn't add anything to the Arsenal's exhibition, maybe if i saw it as a separate event I'd thik differently.. alas, alas Blumberg's works are exquisit therefore I'll refrain from evaluating this exhibition. | | Saturday, August 24th, 2013 | 11:55 pm [nita_nietuma]
 |
Jūlijs Feders / Ainava / LNMM Rīgas birža, Lielā zāle / 24.08.2013–10.11.2013 Caur romantismu un drupām, ģeoloģiju un botāniku un gaisa/gaismas efektu modelējumiem, rēgojas pre-modernā cilvēka spēkošanās ar dabu. Ironiski, ka, zeltīto kuram-lielāks rāmju ievirzīts, skatiens biežāk šķiet atduramies pret perfektu plakni – nevis realitātes ilūziju. Feders vairākus gadus vadījis fotostudiju.
Through ruins and Romanticism, geology and botany, and modeling of air and light effects, a pre-Modern man’s struggle with nature shines forth. Ironically, the spectator’s gaze, directed by the golden mine-is-bigger-than-yours frames, more often than not hits a perfect plane instead of an illusion of reality. Feders ran a photo studio for several years.
☝☝☝☝ | | Friday, August 23rd, 2013 | 11:53 pm [nita_nietuma]
 |
Alberts Francisks Pauliņš / Darbnīcas būšanas / Daugava / 21.08.2013–14.09.2013 “Mākslinieks no Tukuma” + “darbnīcas interjeri” => Leonīda Āriņa garā ēna. Bet klātienē darbi nebūt nepazūd šai asociāciju ķēdē. Tiem ir sava, tiesa, kādai pagātnei/bērnībai piederīga, materialitāte un kolorīts.
“An artist from Tukums” + “dealing with studio interiors” => the long shadow of Leonīds Āriņš. Still, the works in the gallery hold their own against this chain of associations. They have their distinctive materiality and colour (even if belonging to some past/childhood).
☝☝☝ | | Thursday, August 22nd, 2013 | 11:51 pm [nita_nietuma]
 |
Ilmārs Blumbergs / Es nemiršu / LNMM Arsenāls / 15.08.2013–06.10.2013 Blumberga pašķidājošā teatralitāte šeit trasnformējusies par visaptverošām dekorācijām. Vienlaikus, viņš konsekventi turpina to, ko Latvijā dara retais – neuzkrītoši saplūdināt privāto un tautas pieredzes traumatismu mākslā. Blakus literārismam un pēckara Rietumu abstrakcijas atspīdumiem, jaunāko darbu “bērnzīmējumu” estētika diezko viegli neasimilējas kādā acīmredzamā, konkrētā tradīcijā.
Blumbergs’ self-dissecting theatrics here has been transformed into an all-encompassing scenography. At the same time, he consistently produces something uncharacteristic in Latvia – a fusion of private and national traumas as art. Unlike the reverberations of private mythology or postwar Western abstraction, the “children’s drawing” aesthetics of the latest works does not seem to fit easily in any concrete tradition.
☝☝☝☝ | 11:50 pm [dormis_raumanis]
 |
Ilmārs Blumbergs / Es nemiršu / LNMM Arsenāls / 15.08.2013–06.10.2013 Inscinēts kā mērķtiecīgs ceļojums. Cauri laikam, kā vislabāk patīk mākslas vēsturniekiem un autora daiļrades attīstības pētītājiem, cauri idiosinkrātiskam vēstījumam, kas rūp māksliniekam pašam un, tā kā mākslinieks ir lielisks, tad naratīvs paver nebūt ne idiosinkrātisku stāstījumu sānceļus. Bija noskaņojums skatīt izstādi vīrieša un vīrietības toņkārtā un ik pa brīdim pajautāt, vai Blumbergs gadījumā nav psihs? Bet neatkarīgi no tā - labs piedzīvojums, īpaši patika pēdējais 'cēliens'.
Exhibition is staged as a trip: through time and artistic development - aspects so cherished by art historians - as well as trip through an idiosyncratic message cherished by artist himself. Blumberg's is an excellent artist therefore his personal message is staged in a way that it opens up opporunities to reminiscence about topics that aren't even close to being personal. Somehow had a desire to see his ouvre in the perspecitve of manliness and being a man; occasionally wondered if he is mad, but overall experience was exquisite. Enjoyed last chapter the most.
☝☝☝☝ | | Wednesday, August 21st, 2013 | 11:48 pm [nita_nietuma]
 |
Signe Vanadziņa / A.Sūnas galerija / 20.08.2013–04.09.2013 Vairāk vai mazāk dekoratīva gandrīz- un pilnīga abstrakcija ir viena no A.Sūnas galerijas firmas zīmēm. Signes Vanadziņas darbi ir pietiekoši nostrādāti, lai, vispirms, negribētos momentā novērsties, un, nenovērsušamies, būtu pietiekoši daudz detaļu, pie kā pakavēties. Protams, īsti mūsdienām piederīgi arī šie darbi nešķiet.
More or less decorative quasi– and total abstraction is one of the trademarks of A.Sūna gallery. Signe Vanadziņa’s works are sufficiently well done, not to make one want to turn away instantly, and there is enough detail to keep one’s attention for a while thereafter. At the same time, these works do not really seem to belong to contemporaneity.
☝☝☝ | 11:47 pm [dormis_raumanis]
 |
Signe Vanadziņa / A.Sūnas galerija / 20.08.2013–04.09.2013 Normāla glezniecība. Tāda, kādai profesionālai glezniecībai lielos vilcienos un mazos vagoniņos ir jābūt, pirms no tās deviē neveiksmīgi un neizdevušies kaut kā mēģinājumi vai arī A listes cienīgas ģeniālas mākslas virsotnes.
Completely and utterly normal art. The way how professional everyday painting must look like, before it falls into pitfall of failure or hits the spot of geniality.
☝☝☝ | | Tuesday, August 20th, 2013 | 11:46 pm [nita_nietuma]
 |
Rīgas porcelāns. Sīkplastika. 1950.-1990.gadi / Rīgas Porcelāna muzejs / 16.08.2013–03.11.2013 Izstāde par izstādīšanu. Acīmredzami ierobežotiem naudas bet lieliski lietā liktiem intelektuālajiem resursiem. Šarmanti.
An exhibition on exhibition. Created with evidently limited financial but exceptionally well applied intellectual means. Charming.
☝☝☝☝ | | Monday, August 19th, 2013 | 11:44 pm [nita_nietuma]
 |
Yusuke Shigeka / Pixel Forest / Noass / 16.08.2013–01.09.2013 Attēlu lasītprasme šeit ir izkonkurējusi tekstu lasītprasmi: prasība uzburt realitāti no drukāta vārda ir aizvietota ar prasību intepretēt (primitīvas) animācijas konvencijas. Realitāte ir saplūdināta ar spēli: apmeklētāji meklē ceļu reālas un virtuālas telpas hibrīdā. Patīkami, ka neviens te negaužas par aizgājušo laiku patiesumu, viengabalainību un harmoniju.
Image reading skills here have overshadowed text reading skills: the task of building an image from the printed word is replaced with the task of interpreting the conventions of (primitive) animation. Reality is blended with a game: visitors move about to find a path in a hybrid of real and virtual space. It's a relief not having to bear any whining about the truth, wholeness and harmony of times gone by.
☝☝☝☝ |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|