Ass prāts un labs fotoaparāts. Tāds ir modelis ceļam uz supermodeli. <?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Protams, svarīgi ir laicīgi sākt sevi fotografēt, un jāiegūst arī izglītība. Pirmo fotoaparātu - „Kodak”, es sievai uzdāvināju Ziemassvētkos, tad viņai bija septiņpadsmit gadi. Divus gadus vēlāk viņa nolēma kļūt par modeli, bet bija jau par vēlu, mēs izšķīrāmies, un viņa aizbrauca mācīties uz Kembridžu.  

Otro sievu es izvēlējos jau gatavu supermodeli, un viņas mīla mani nepievīla. Pateicoties modes industrijas skarbajai diktatūrai, man blakus nonāca mīļāks un pakļāvīgāks cilvēks.

„Lai iepatiktos nav jābūt sevišķi bagātam un apdāvinātam, taču spēlēt futbolu un taisīt rokenrolu jāprot gan.” Sievas vārdi.

Runājot par modes dizaineru priekšlikumu - aizliegt plastiskās operācijas un silikonu, ir nodrošināta neapšaubāmu supermodeļu fleksibilitāti. Piemēram, krūšu ķirurģiska palielināšana šobrīd vairs reāli nepastāv, kā alternatīva tiek izmantoti vistu filejas ieliktņi, kurus var pielāgot pie tērpa vajadzībām un dizaina. Šampūni vairs nesatur silikonu, un apjomi ir palielinājušies par 90%. Lūk, tas ir progress.

Profesionāla supermodele - tas ir stabilitātes garants, miers un izaugsme. Visur.