Žiguļevskoje
Izraksts no kopienas žurnāla:
------------------
Motorenes piemiņas diena: Šodien mēs beidzot atradām savu avarējušo motoreni. Viņai ir nopietni bojājumi sānos, varbūt tomēr nebija nepieciešams pārbaudīt vai esam brutal force salīdzinājumā ar katamarānu, maitas nobrāza krāsu. Bet bojājumi radās Žoržam laivas sānos ar moriņu pārbaudot adatas un balona principu.

Kokosrieksta diena: Šodien Otto Ozols salauza roku, viņš mēģināja spēlēt volejbolu ar kokosriekstiem. Vispār puiši šeit ir trakoti nogarlaikojušies un kļuvuši ārkārtīgi destruktīvi. Man kā saimes glavnajam jācenšas visus kaut kādā veidā izklaidēt, cik žēl ka nav riču-rača vai karaokes. Līdzi ir tikai šahs, bet kā atklājās, tad neviens īsti nezina kā to spēli spēlē.

Dzejas diena: Šodien beidzot izdomāju kā izklaidēt puikas, piedāvāju viņiem rakstīt vienam otram dzejoļus. Visaizkustinātākais bija Didzis, par Otto dzejoli "ne viss ir mazs kas aukstā ūdenī bijis". Tas skanēja šādi:
ne viss ir mazs kas aukstā ūdenī bijis
ārā nav lijis
ārā nav snidzis
visi ir kruti -
bet viskrutākais ir Didzis

protams ka tā bija līšana konkrēti bez ziepēm, jo Didzis bija vienīgais kuram bija vēl viena pudele ar žiguļevskoje kruto krievu alu, ko mums lielā vairumā bija iemainījis kāds žīdiņš pret motorlaivas superkrāsu. Didzis ieteica atgriežoties mājās iemainīt sievietes un bērnus atpakaļ pret krāsu. Es ieteicu iemeinīt Žoržu, jo ja nu kādu būtu jāvaino, tad tieši viņa zinātnisko interesi par baloniem un adatām.

Mājupceļa diena: Starp mums ir saasinājusies spriedze. Neviens vairs neuzticas nevienam, skaidri jūtams, ka ikviens uztver ikvienu kā potenciālu draudu. Žiguļevskoje ir izdevies mūs sanaidot, mēs vairs neesam kopiena, bet konkurenti uz pudeles korķi.
Visbeidzot Vaļera, kurš visu ceļu kopš avārijas nebija teicis ne vārda izteica sekojošo gudrību: "Nu нахрен šo alus, svied tu laukā to мерзосķ, vai еще лучше iemain to butel kādam kapteinim lai ved tas mājās нах вы заебаļi".
Tā arī noteika un kāds pavecs zvejnieks bija trakoti laimīgs par bezmaksas пиво.

Pēc trīs stundām mēs visi jau pārguruši, bet laimīgi sēdējām vecā zaļā motoršikā, un slīdējām atpakaļ uz Kolkas ragu, bet aiz mums palika nolādētā Roņu sala.
-------------------
Kopienas žurnāla izraksta beigas.
Kонец