Laika ziņas
"Noziedzniekam ir gaiši mati, viņš pieklibo ar labo kāju, trauma iegūta pirms pusotra gada regbija spēles laikā!", starp citu piezīmēja Lielais Detektīvs pēc tam, kad pusstundu bez ēdiena, dzēriena un sievietēm bija rāpojis pa nozieguma vietu.
"Viņš ir tikko saderinājies, vidēja auguma, zaļām acīm un bērnībā...", Detektīvs ostīja gobelēnu, "...spēlēja...klarneti?...hmm...", viņš lika mierā gobelēnu un aplaizīja galda kāju, "oboju, viennozīmīgi oboju!" Viņš apmierināts piecēlās kājās un sakārtoja uzvalku.
Grāfiene zaudēja savaldīšanos un apraudājās, Grāfs atvēza čeku grāmatiņu un bija gatavs saprāta robežās nežēlot neko, lai atrastu noziedznieku.
Upuris, plikgalvains jauns vīrietis ar svaigu zirnekļa tetovējumu uz pieres un koši uzkrāsotām acīm, mētājās uz grīdas, kā vēlāk rakstīs avīzēs "traģiska sabrukuma un neizsakāmu ciešanu pozā". Caurvējš no pavērtā loga šūpoja aizkarus, pa ieslēgto televizoru laika ziņu diktors, viegli nervozēdams un slapjo pieri slaucīdams, stāstīja par zema spiediena ieplakām virs Skandināvijas. Lielais Detektīvs izklaidīgi vērās ekrānā.
"Noziegums, visticamāk, izdarīts greizsirdības dēļ", vēstīja Lielais Detektīvs, īsts dedukcijas fontāns.
"Ahdies, kā gan jūs to atklājāt?", Detektīva Asistentam izspruka sarkastiska piezīme. Istabas sienas rotāja asiņaini uzraksti. "Es tev rādīšu, kā manai brūtei piebraukt!", "Tā būs ar visiem, kas uzdrošināsies!" un "Še tev karameles un divas biļetes uz zooparku!"
"Elementāri!", apmierināts piezīmēja Lielais Detektīvs. Viņš apsēdās uz ādas dīvāna, atturīgi iebrēcās, ieturēja cieņas pilnu pauzi un lēni piecēlās. "Tā, slepkavības ierocis!" viņš piezīmēja vēl apmierinātāk, apskatīdams asiņainu tūristu cirvīti ar gravējumu uz asmens. "Tā, tā..." bubināja Detektīvs, ar palielināmo stiklu pētīdams uzrakstu "Norfolkas piektā tūrisma čempionāta uzvarētājam!". TV ekrānā kolēģi laika ziņu diktoram pasniedza rozes sakarā ar dzimšanas dienu, klapēja pa plecu un stāstīja, cik ļoti viņiem pietrūcis viņa jaukās klātbūtnes Norfolkas tūrisma čempionāta laikā un kā viņi priecājas par diktora uzvaru. Blondais diktors izskatījās tuvu nervu sabrukumam, viņš trīcošām rokām mēģināja saturēt ziedus un satraukti šķielēja kameras virzienā.
"Vai ir kas konkrētāks?" jautāja Grāfs, iezīmēdams čeku grāmatiņā vieninieku un prātodams, cik nulles piedienētos pievienot par nezināma jaunekļa slepkavības izmeklēšanu. Viena likās īsti laikā.
"Protams, viss ir absolūti skaidrs!", pašapzinīgi uzsmaidīja Lielais Detektīvs un nostājās pie televizora.
Tur tuvplānā rādīja ziedus diktora rokās. Viņa drebošie pirksti bija noklāti ar sakaltušām asinīm
"Noziedznieks ir mūsu priekšā!"
Grāfiene paģība un tā arī palika guļot uz grīdas, pie sevis klusi lādēdama ciešo korseti. Grāfs koncentrēti zīmēja otro nulli čeku grāmatiņā.
Tas esat jūs!" Lielais Detektīvs norādīja uz Asistentu.
"Ko?! Tu galīgi?! Tev acu nav bietē!" brēca Asistents, norādīdams uz televizoru, kur laika ziņu diktors vēstīja par saulainu laiku Austrālijas kūrortos un saviem brīvdienu plāniem pavadīt tur laiku ar savu līgavu, kurai lai neviens nerādās tuvumā, diktors par sevi neatbildot un viņam vairs neesot, ko zaudēt. Ātri viņš nevarot paskriet klibās kājas dēļ, bet, kuru panākšot, tas pats vainīgs. Diktora uzticamā oboja padarīšot pārējo. Viņš smagi elpoja, svīda tīru adrenalīnu un likās visai sanervozējies.
"Blēņas un nožēlojams mēģinājums kavēt izmeklēšanu!" atcirta Detektīvs, paņēma pulti un nospieda pauzes pogu. Laika ziņu diktors sastinga. "Šis iestudētais farss mani nespēja maldināt ne uz vienu brīdi!". Grāfienei kļuva interesanti un viņa uzmanīgi pavēra vienu aci.
"Kā?!", šoreiz bez sarkasma kliedza Asistents. "Man ir tumši mati un zilas acis! Man pat nav brūtes!"
"Vistīrākā maldināšana!" Detektīva balsī skanēja likuma bardzība. "Jūs iestudējāt šo farsu kopā ar savu līdzzinātāju, kurš tēlo laika ziņu diktoru! Jūs mēģinājāt novērst manu uzmanību ar šiem smieklīgajiem uzrakstiem uz sienām, kas it kā liecina par greizsirdību! Jūsu mati ir krāsoti un acīs ir krāsainas lēcas! Un galvenais - jūs pat neesat Asistents! Jūs esat viņa dvīņubrālis! Tas ir īstais Asistents!" un sašutumā trīcošs pirksts norādīja uz upuri.
"Jūs mēģinājāt viņu nomaskēt, nodzināt matus, uzkrāsojāt acis un notetovējāt, cik zemiski! Jūsu sportista karjera traumas dēļ bija beigusies. Kad beidzās nauda, jums radās velnišķs plāns - nogalināt savu dvīņubrāli un ieņemt viņa vietu kā manam Asistentam! Fui! Inspektor, apcietiniet šo nelieti!"
"Labi, labi, nevajag tā satraukties..." no bāra puses pielīgoja Inspektors, uzlika viltus Asistentam roku dzelžus un tēvišķīgi paklapēja pa plecu. "Būs jau labi," viņš teica, "jaunais bende esot labs sava aroda meistars!"
Pēc noziedznieka apcietināšanas un upura aizvākšanas Lielais Detektīvs minūtes desmit skatījās Grāfa acīs, kamēr uz čeka parādījās trešā nulle. Grāfiene aizgāja pārģērbties uz pēcpusdienas tēju.
Sastingušais laika ziņu diktors turpināja blenzt no ekrāna.