+23
Kalniņu ģimenes jaunākā atvase pamodās pirmā un ar saviem skaļajiem kaujas saucieniem, ko izraisīja jau virs kūts jumta redzamā saule, uzbļāva kājiens visus pārējos ģimenes locekļus – kopā trīs gab. Māte nīgri pablenza no segapakšas uz pulksteni:
- Ak, dies! Tikai pieci!
Tad viņa lēnām piecēlās, pakasīja izspūrušo pakausi un lēnām aizšļūca līdz termometram:
- Ak, dies! Jau +23!
Šo brīdi izmantoja Kalniņu ģimenes pirmdzimtais un iebrāzās gultā mātes vietā. Seismiskā satricinājuma rezultātā no segas izlīda arī ģimenes samiegojusies galva un, neizkāpjot no gultas, ieslēdza televizoru. Tur kāda optimistiski smaidoša garkājaina būtne īsos brunčos aizgūtnēm stāstīja, ka šodien valstī gaidāms saulains laiks, dienā līdz +30, bet pašlaik ārā +23.
- Jā, pamanīju jau - norūca māte – Ka tevi jupis! Sākas atkal. Būs kā pagājšvasar. Un ko es vilkšu mugurā uz darbu? Jārok ārā kleitas no arhīva.

Kad ģimene virtuvē brokastoja, radio ziņoja: - Šobrīd Doma laukumā gaisa temperatūra ir +23 grādi.
- Arī tu! Arī tu man to vēlreiz smērē nāsīs. Jā, zinu jau, zinu! Pamanīju. – māte purpināja – Kas šī par mēreno klimatisko joslu, a? Šitas ir mēreni?! Ja? Un kas tad nav mēreni? Nekas, gan jau līdz +40 ar nonāksim. Viss, pārvācos uz pagrabu.
- Pagrabā nevar. Tur jau dzīvo. Tritoni un sikspārņi – puika visgudrēm iebilda.
- Ak tad pat pagrabā savās mājās man vietas vairs nav? - māte tēlotā izmisumā pacēla rokas pret pelēkajiem un zemajiem griestiem. – Nu labi, tad vismaz jāatrod ventilators. Kur tas aparāts ir, veci?
- A? Ko? – pārjautāja vīrs, kurš jau bija paguvis aiziet līdz istabai, ieslēgt datoru un pašlaik kaut ko klabināja uz tastatūras.
- Ventilators! – viņa vēlreiz teica.
- Ā, jā! Es jau. – viņš atbildēja.
- Ko „jau”?
- Iesniedzu.
- Kur iesniedzi? Remontēt aiznesi?
- Ta nē. A par ko tu runā tad?
- Par ventilatoru.
- Nu jā, es jau teicu – tikko pabeidzu.
- Kas tu jucis esi vai? Ko pabeidzi?
- Ko tu bļaun! Nāc te, paskaties!
- Kas man jāskatās tavā sasodītajā kastē! Visu dienu tu tur kaut ko baksties. Tikai tava pakaļa vien redzama. Kad es no priekšas tevi redzēšu, a?
- Ej tu!
- Ej pats! – un viņa skaļi aizcirzdama durvis devās uz darbu ar tādu sejas izteiksmi, kādu labi māk sataisīt līdz sirds dziļumiem aizskartas sievas.

Tā nelāgi iesākās viena diena Kalniņu ģimenes dzīvē.

Un viss tikai tāpēc, ka dažiem ģimenes locekļiem bija stipri atšķirīga izpratne par to, kas ir ventilators.