raivis_purins (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} raivis_purins) rakstīja ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small} ventilators kopienā,@ 2011-06-03 09:19:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
+23
Aritmētiskās vērtības nekad nav bijušas mana stiprā puse. Jau tālajos pamatskolas laikos, kad vēl mācījos skolā ar visnotaļ savdabīgu nosaukumu(specskola), es tik vien pratu, kā saskaitīt divus dotos lielumus,ja vien tie nepārsniedza skaitli desmit. Bet še Tev. Vakar tīri vai sagadīšanās pēc, man nācās lauzīt galvu gandrīz desmit minūtes. Jā, tieši par desmit minūtēm es aizkavēju rindu pie vienīgās darbojošās Maxima kases. Šodien nākas secināt, ka tā gan man nevajadzēja rīkoties, bet par to vēl vēlāk.
Es patiesībā esmu uzticējies Maximas pārdevējām,jo ticu, ka viņas vismaz skolas solā ir nosēdējušas vairāk par četrām klasēm. Manā gadījum, četras jau bija daudz. Bet šis sievišķis man uzticību neviesa, atceros, ka vienreiz viņa mani tika apsaukusi par dauni un palūdza izkratīt visu maka saturu uz naudas pieņemšanas šķīvīša. Šķiet, ka toreiz viņa paslepus nočiepa man kādus pāris latus. Tieši šī paša iemesla dēļ es vakar iespītējos, tieši šī paša iemesla es apņēmos salauzt jaunības dienas matemātiskās ignorances robežas. Tātad, divi lati par Marlboro paciņu, lats par Valmiermuižas aliņu, bet tie 23 santīmi par saulespuķu sēklām nu nekādi man nepadodas. Tas ir kā abrakadabra, pēc kura būtu jānotiek brīnumam,bet brīnums izpaliek. Un tā šis brīnums iekavē vienīgās darbojošās Maximas rindu par 10 minūtēm. Tobrīd visas kliedzošas fona balsis vēl tikai vairāk pastiprināja manu neizpratni par esošo situāciju, lai kā es klusībā skaitīju tēvu reizi, tie divdesmit trīs santīmi bija man nesaskaitāmi.
- Dauni,paklau, divi lati par Marlboro, tas ir divi lati, viens lats par aliņu, tas ir trīs lati. Vēl divdesmit trīs santīmi par semačkām, kas Tev nav skaidrs? Turklāt, tā kā Tu esi iekavējis rindu par desmit minūtēm, aliņu Tu vairs nedabūsi.
Kā? Pareizi, likums ir jāievēro, plkst. jau rāda tieši 22:07. Nu labi, ja jau reiz aliņu es iegādāties nevaru, tad arī saulespuķu sēklas nav vajadzīgas.
-Te Jums divi lati, dodiet man paciņu Marlboro Gold.
It kā nemaz nebija tik sarežģīti, bet tālāk sekojošās desmit minūtes man ir viesušas pamatīgu mācību, ir jāmācās rēķināt. Vakar jau sāku to darīt. Brīdī, kad aptrakušais pūlis pie Maximas mani spārdīja, es precīzi saskaitīju divdesmit trīs sitienus.
Aritmētiskās vērtības nekad nav bijušas mana stiprā puse. Jau tālajos pamatskolas laikos, kad vēl mācījos skolā ar visnotaļ savdabīgu nosaukumu(specskola), es tik vien pratu, kā saskaitīt divus dotos lielumus,ja vien tie nepārsniedza skaitli desmit. Bet še Tev. Vakar tīri vai sagadīšanās pēc, man nācās lauzīt galvu gandrīz desmit minūtes. Jā, tieši par desmit minūtēm es aizkavēju rindu pie vienīgās darbojošās Maxima kases. Šodien nākas secināt, ka tā gan man nevajadzēja rīkoties, bet par to vēl vēlāk.
Es patiesībā esmu uzticējies Maximas pārdevējām,jo ticu, ka viņas vismaz skolas solā ir nosēdējušas vairāk par četrām klasēm. Manā gadījum, četras jau bija daudz. Bet šis sievišķis man uzticību neviesa, atceros, ka vienreiz viņa mani tika apsaukusi par dauni un palūdza izkratīt visu maka saturu uz naudas pieņemšanas šķīvīša. Šķiet, ka toreiz viņa paslepus nočiepa man kādus pāris latus. Tieši šī paša iemesla dēļ es vakar iespītējos, tieši šī paša iemesla es apņēmos salauzt jaunības dienas matemātiskās ignorances robežas. Tātad, divi lati par Marlboro paciņu, lats par Valmiermuižas aliņu, bet tie 23 santīmi par saulespuķu sēklām nu nekādi man nepadodas. Tas ir kā abrakadabra, pēc kura būtu jānotiek brīnumam,bet brīnums izpaliek. Un tā šis brīnums iekavē vienīgās darbojošās Maximas rindu par 10 minūtēm. Tobrīd visas kliedzošas fona balsis vēl tikai vairāk pastiprināja manu neizpratni par esošo situāciju, lai kā es klusībā skaitīju tēvu reizi, tie divdesmit trīs santīmi bija man nesaskaitāmi.
- Dauni,paklau, divi lati par Marlboro, tas ir divi lati, viens lats par aliņu, tas ir trīs lati. Vēl divdesmit trīs santīmi par semačkām, kas Tev nav skaidrs? Turklāt, tā kā Tu esi iekavējis rindu par desmit minūtēm, aliņu Tu vairs nedabūsi.
Kā? Pareizi, likums ir jāievēro, plkst. jau rāda tieši 22:07. Nu labi, ja jau reiz aliņu es iegādāties nevaru, tad arī saulespuķu sēklas nav vajadzīgas.
-Te Jums divi lati, dodiet man paciņu Marlboro Gold.
It kā nemaz nebija tik sarežģīti, bet tālāk sekojošās desmit minūtes man ir viesušas pamatīgu mācību, ir jāmācās rēķināt. Vakar jau sāku to darīt. Brīdī, kad aptrakušais pūlis pie Maximas mani spārdīja, es precīzi saskaitīju divdesmit trīs sitienus.
