[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Friday, March 2nd, 2012
| Time | Event |
| 1:15a | ( Varoni gaidot ) |
| 8:54a | Varoni gaidot Sades ciemats ir viens no skumjākajiem, nomaļākajiem un pamestākajiem ciematiem pierobežā. Reiz bija diži plāni tur celt ogļu pārstrādes rūpnīcu un izveidot ne tikai rajona centru, bet pat mazu lielpilsētu. Protams, miesta apkārtnē nekādu ogļu ieguves vietu nebija. Toties bija PLĀNS. Ievest ogles no vienas draudzīgas republikas, darba spēku no otras draudzīgas republikas un pārstrādāto gala produktu atkal izvest uz visādām citām draudzīgajām republikām. Kā katrai mazai lielpilsētai pienākas, ciemata (jo pagaidām tas bija vēl tikai ciemats) centrā tika atvēlēta vieta piemineklim. Kamēr rūpnīcas celšanu vēl sakaņoja, pārskaņoja un plānoja, pieminekli jau paspēja uzsliet. Staltu un skaistu. Laiki mainījās. Rūpnīcu tā arī nepaspēja uzcelt. Pilsētu arī ne. Un pieminekli nocēla. Tik pjedestālu atstāja. Tā tas tur stāvēja vientuļš, gadiem. Pagāja laiks un lielākajai daļai ciemata jauniešu (daži te vēl bija palikuši, kas nebi ne uz Rīgu, ne Īriju aizbraukuši) pat īsti vairs nebija nojausmas, kam un par kādiem nopelniem pilsētas centrā kadreiz ir bijis piemineklis. Visvairāk vientuļais pjedestāls krimta bijušajai rajona komitejas priekšsēdētājai, tantei Ksjushaj, kura tajos spožajos gados, starp pieminekļa uzcelšanu un nojaukšanu, bija uzņēmusies pjedestāla pakājē pašrocīgi iekopt krāšņu puķu dobi. "Nu kam viņiem vajadzēja tik gaužām labu un svaigu pieminekli nonest, suņiem tādiem! Būtu sev stāvējis un varētu bez bažu puķītes apkārt stādīt." -Kā katru pavasari pie sevis klusībā sirdījās brašā pensionāre. Pirmo gadu pēc pieminekļa nojaukšanas tante vēl to mēģināja darīt. Iekopt puķu dobes, ko pati braši sauca par apstadīījumiem, ap tukšo pjedestālu. Bet tad padzirdēja, ka kaimiņš šo esot par galīgi dulnu nosaucis. Viņa tak nevar pieļaut, ka šo par dulnu saukā. Piemājas klumba galīgi nav tas. To neredz viss miests. Tikai lielākā puse. Un tūristi nefotografē, tie paši 2 gabali gadā, kas te pa laikam iemaldās gaužām nejauši, senas radu saknes vai taisnāko ceļu prom meklējot. Tā ar cerību Ksjusha katru pavasari lūkojās tukšā pjedestāla virzienā. Nu kad, kad reiz atradīsies kāds varonis, kuram tur atkal pieminekli uzslies? Lai var puķu dobi iekopt, tādu, ko visa pilsēta redzētu un apbrīnotu. |
| 9:43a | varoni gaidot varoni gaidot |
| 10:00a | gliemji      |
| 10:30a | Glēmiens ak nu bet jel! lai vai kam, bet man, MAN par gliemjiem rakstīt? no visiem iespējamajajamiem tematiem, par gliemjiem? man,kas lietainā vasaras vakarā var dārzā salasīt piena pudeli pillu ar tiem kakšiem bez īpašas iespringšanas?  man,kam zem lieveņa dzīvo šitie -  nē, visu cieņu, bet visu gaišu, sapņojiet paši par saviem mezofilās sugas leopardslagiem aka didysis šliužas, man ar 2 naktīm pietika. reiz es vienam uzdūros pagrabā. stiepu roku, ieslēgt gaismu un pieskāros kautkam...veeee. viņš ir tāds.. muskuļains. viņiem jeibogu ir sešpaka. kādas piecas vismaz. vienu vienīgu reizi es paņēmu rokā (gumijcimdotā) lai pārmestu pār sētai, lai tas suicidētos zem mašīnu riteņiem. tas kā viņš locījās, tas bija tik.... negliemeziski. tik enerģiski. tik štengri. |
| 11:58a | |
| 11:58a |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
| << Previous Day |
2012/03/02 [Calendar] |
Next Day >> |