|
|
Tuesday, March 22nd, 2011
| |
9:15 pm
|
tokidoki
|
smiekliigi,bet tgd peec gandriiz diviem gadiem es saprotu. Es saprotu kpc tu toreiz nozheeloji. Jo tu mani gribeeji. Tev tikai bija bail.
current music: theese walls.mp3
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| |
11:53 am
|
vakardiena
|
aaaaa... un tagad gribās uzrakstīt, ka nekad nezinu kā īsti ar Tevi apieties, atļauties zināmu mirkli pārsteidzošas patiesības vai saglabāt to distanci... Jo mēs mētājamies no vienas pie otras, nu, to dari Tu, es zināmā mērā cenšos būt rezervēta pret pārāk lielu sevis atrādīšanu, vismaz ciktāl tas skar mūsu abu saraksti. un no otras puses, nu ko tad es rakstīšu? ka mazdrusciņ esmu aizrāvusies ar Tevi, bet reizēm atkal neesmu un noskurinos par domu, ka mēs varētu būt kas vairāk par aizraujošu un dzēlību pilnu saraksti?!? Pabērt sev vēl uz galvas pelnus par tēmu- nesaprotu, kāpēc Tu šo pusgadu joprojām ar mani saraksties, jo neesmu nedz tik glīta, lai tas spētu nomākt to, ka neesmu pietiekami gudra, nedz arī tik asprātīga! Tu dzen mani izmisumā ar to, ka ne tikai nesaprotu Tevi, bet arī pati sevi ne, man patīk skaidrība- lietas ir tā un tā. No Tevis es gribu to un to, saista mani tas un tas. Skaidrībai un privārtumam jā vai nē, nevis mūžīgo wtf, kas tad tas... bet no otras puses, ir taču sen pierādīts, ka mani ātri vien sagarlaiko puikas, kas ir viegli izprotami. Un ko man vispār darīt ar faktu, ka Tev ir 32? Ignorēt vai pievērst uzmanību? Jo attiecībā uz sevi to ignorēju, bet domājot par sevi no tava viedokļa izgaismoju kā sasodītu skatuvi Kailijas Minogas koncertā!
Un es nojaušu, ka šo visu pārtulkojot angliski un nosūtot Tev, mūsu draudzība kļūtu mulsinoša vai arī tā nomirtu dabīgā nāvē, tāpēc pāris dienas mēģināšu cīnīties ar abstinenci un nerakstīt Tev, galvenokārt tāpēc, lai Tu apjaustu, ka Tev manis tur pietrūkst un ka es esmu neiedomājami lieliska!
Damn you, life!
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, March 16th, 2011
| |
5:51 pm
|
tokidoki
|
tavs smaids. es to mīlu. un tas it kā kautrīgais skatiens. nu nē. tu jau atkal man patīc.
šoreiz let's take it slowly.
vai nu šoreiz vispār nē. sarunāts?
i'm inlove with you. i can live with that pain. i've experienced it. so. don't worry.
|
|
(comment on this)
|
| Friday, March 4th, 2011
| |
9:41 pm - paldies. vienkārši paldies.
|
|
| Thursday, March 3rd, 2011
| |
11:05 pm
|
izdziivotaaja
|
Sveiks!
Gribēju pateikt, ka labprāt satiktu Tevi biežāk kā uz aliņu reizi pāris mēnešos... Labprāt aizietu uz teātri vai uz kādu pasākumu...tik negribētu, lai mans puisis un/vai Tava meitene to pārprastu...bet tiešām man Tevis ļoti ļoti pietrūkst kā cilvēka, neņemot vērā to laiku, kad bijām "mēs" & ka beigās Tevi tā sāpināju. .. Man tiešām žēl par to...
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Friday, February 25th, 2011
| |
10:43 pm
|
vu
|
es nezinu tu spelejies ar mani? tu dariji visu lai noticētu, ka esi mana, ka es esmu tavs..
es noticeju bet pat nespēju nožēlot to jo vismaz uz mirkli jutu tavu smaržu un tuvumu
Gribas vēl kādu cerību vismaz vienu stariņu
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Wednesday, February 23rd, 2011
| |
12:36 am
|
|
| Monday, February 7th, 2011
| |
7:36 pm
|
burberry
|
Klusums. Tev vairs nav laika. Katrai savas lietas, draugi, dzīve. Agrāk mēs bijām viena otras dzīvē. "Lielo" dzīve ar to laikam atšķiras. Vairs nav vakari krastmalā vai bezjēdzīgās sarunas skypā. Žēl.
Tu esi palikusi sveša. Vai arī es.
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| |
1:12 am - "when your bed is cold, and the sheep are at your door - i'll take you away"
|
44
|
Man pietrūkst tas laiks, kad rakstīju Tev vēstules, ļoti pietrūkst - šo sajūtu nevar ar ūdens glāzi noskalot vai "izrunāt" ar citiem un tur laikam ir tas āķis - es nevienam neko nespēju uzrakstīt tā, kā esmu radusi Tev, no sirds, paužot kaut kādu mazu krikumiņu iz dvēseles sajūtām, katru reizi atstājos kādu kriksīti starp maznozīmīgām frāzēm, tā atstājos daļiņu no sevis. Šīs sajūtas man jau sen kā apzinātas, tikai nebeidzu brīnīties, laiks plūst un šķiet, es vairs nespēju rast ceļu pie Tevis. Man šķiet, ka līkumi ir mainījušies, pa ceļam ir lieli akmeņaini aizsprosti, bet kā man gribas Tev tik daudz ko izstāstīt! Citreiz man šķiet, ir lietas, notikumi, sīkumi, īpašs saules staru spīdums, ar kuru es vēlos padalīties un Tu esi tas cilvēks, kam mana sirds ir gatava to visu ielikt plaukstās (šeit gan gribas ko rupjāku pateikt, tā paša "laika plūduma" iemesla dēļ). Es nezinu kā Tu ko uztver, es nezinu vai "laika plūduma" dēļ Tu varētu to uztvert - skaidrāk, varbūt pat man patīkamā veidā, ar pozitīvismu, ar atziņu, ka Tev tā visa ir pietrūcis - Tu esi vienmēr bijusi noslēpumaina šajā ziņā un man vienmēr ir gribējies atrast to zelta pavedienu, kuru taustot - Tevi atrast. Tu esi mans draugs un priekš manis Tu vēl joprojām esi tas cilvēks, kuram dienas beigās es vēlos kaut ko izstāstīt.
Uzrakstīta 2010. gada 27.novembrī (02:48)
current music: Bliss - Sunrise
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Wednesday, January 12th, 2011
| |
4:48 pm - i want you back
|
tokidoki
|
dear you.
Tu man pietrūksti. Ļoti.
Patiesībā es domāju,ka man kkas trūkst. Tikai nezināju, kas/kurš.
Tonakt es sapratu,ka man vajag TEVI atpakaļ. Jā tieši tevi. Lai arī kādas riebeklības tu man sarunāji, es still gribēju tevi. Tu biji vienīgais,kuram es jebkad ticēju, kad tu teici „viss būs labi,lācīt”. Un samīļoji ikreiz.
With love. Me.
current music: grenade.mp3
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, November 18th, 2010
| |
6:47 pm
|
sieviete_tanks
|
Zini, sākumā es jutos vainīga. Es taču bija tā ļaunā un riebīgā, kas Tevi pametu.
Tad vainas sajūta pārauga žēlumā (jo Tev tā sāpēja). Un žēlums pretīgumā, jo manuprāt ir pretīgi redzēt vīrieti, kurš mazohistiski sāpina sevi un vēl kliedz "redz, kā es ciešu!".
Bet šobrīd domājot par Tevi manī ir tikai dusmas. Es atceros visādus sīkumus, kuriem atgrāk nepievērsu uzmanību un/vai piecietu un man ir dusmas gan uz sevi, gan uz Tevi.
Es ļoti, ļoti gribētu, kaut Tu man būtu vienaldzīgs un domas par Tevi būtu neitrālas.
Es jūtu ka man ir jāpiedod. Es jautāju "kā?" un saņēmu atbildi, lai aizlūdzu Dievu par Tevi, tā īsti un no sirds, tad viss būs pagājis un piedots. Šobrīd es to nespēju. Vnk nevaru.
|
|
(comment on this)
|
| Friday, November 12th, 2010
| |
12:11 am
|
_navnejausmas
|
sveiks. sen nav tā atklāti runāts.
pēdējoreiz laikam sanāca pirms pāris mēnešiem, kad vienkārši visu nakti pļāpājām par dzīvi un arī citām nenozīmīgām lietām.
bet man ir ļoti žēl, ka tu joprojām tā dari - tu spēlējies ar citu jūtām un emocijām.
tu dari nevis tādēļ, ka vēlies, bet vienkārši tādēļ, ka vari, laigan tev tas patiesībā nav vajadzīgs.
un man ir žēl, ka es arī tā daru.
mēs esam vieni šausmīgi cilvēki.
bet es savādāk nemāku. tu droši vien arī ne.
current music: velvet underground
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, October 24th, 2010
| |
1:33 am
|
|
| Saturday, October 23rd, 2010
| |
8:48 pm
|
rudaa_ruuta
|
Es zinu,ka es daudz ko varu izdarīt pati. Es varu pati nomainīt spuldzīti pagrabā,piečinīt pilošu krānu un pielikt plauktiņu virtuvē, tāpat kā tu pats vari piešūt pogu,uzvārīt zupu pusdienās un kreklu izgludināt. Es zinu,ka varu arī pati. Tu zini,ka vari pats. Un es zinu,ka tu arī zini,ka katrs pats varam visu ko. Taču sievietēm dažreiz gribas būt izglābtām,bet vīriešiem būt varonīgiem un aprūpētiem.
Reizēm viss ir tieši tik vienkārši.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| |
8:21 pm
|
|
| Monday, October 18th, 2010
| |
4:01 pm
|
deloveja_kundze
|
redzi, mazais, neba velti latviešiem ir teiciens ''ko nevar celt, to nevar nest''. es esmu sirds-uz-plaukstas tipa cilvēks, to vismaz tev vajadzētu jau zināt, un es varu mierīgi pārdzīvot savas drāmas, neietekmējot citus. bet tev tas laikam ir grūtāk, un es mēģinu, es tiešām cenšos to saprast, man vienkārši reizēm nesanāk. bet ieslēgšanās sevī nav nekāds risinājums. ja esi sadarījis stulbības, labāk to sev uzreiz atzīt, nevis norobežoties.
es ceru, ka viss būs kārtībā. es tiešām ceru.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, October 7th, 2010
| |
3:18 pm
|
|
| Monday, October 4th, 2010
| |
9:16 pm
|
|
| Friday, October 1st, 2010
| |
10:04 pm
|
|
| Friday, August 27th, 2010
| |
9:05 am
|
|
|
|
|
|