Caur klusumu ,ko loga rūtis
Rāmi savā prātā tur,
Man gribas Tavās rokās mesties
Kā neesmu metusies nekur.

Uz lūpām Tavu saldo garšu,
Pie krūtīm Tavu sirdi just,
Piespiesties Tev tuvāk, ciešām,
Vēloties vēl nepazust.

Tavās gaišās matu cirtās
Uz brīdi paslēpies ir laiks,
Cerot vairāk nepamosties
No sapņa, kas tik salds un maigs.