vakar pirmo reizi iedomājos, ka varētu uzrakstīt, pajautāt, kā tad tev iet un tā tālāk. nu, tā - draudzīgi, bez jebkādām "vai atceries, kā mēs tur blablabla?" ja pirms gada pat sapņos nesaņemtos to darīt, tagad varētu pat ar vieglumu.
to laikam sauc par laiku, kas dziedē visu.