f ([info]f) rakstīja [info]shnjorkurpiites kopienā,
@ 2005-05-15 22:05:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atskan telefona zvans, un tev tiek paziņots, ka viss, es braucu pie tevis. Tas nekas, ka tas nav iespējams. Bet tas ir pirmais tāds zvans tavā mūžā.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kaifinjsh
2005-05-15 23:41 (saite)
Ja man taa pateiktu un neatbrauktu - nosistu [paarnesti], bet ja es pati taa pateiktu un neaizbrauktu - bremze, muuzhiigi muuzhos.... Bet iisteniibaa atkariigs no cilveeka, dikti - vai patiik vai-ne, vai ir miiljsh vai-ne, vai svariigs vai-ne...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]f
2005-05-15 23:47 (saite)
manā gadījumā - vairāk atkarīgs no tīri ģeogrāfiskiem apstākļiem un apziņas, ka nedrīkst, jo rīt smaga diena..

bet tāds paziņojums liek salēkties, pat ja tu zini, ka realizācija nav iespējama. vēl vairāk - nedrīkst būt realizējama. bet ti zini, ka tas otrs to vēlas. un tas liek justies mmmmm... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kaifinjsh
2005-05-16 00:05 (saite)
Man jau sirds vien sitas, ka ieraugu, kaadu cilveeku uz ielas, kas ir liidziigs man ljoti dveeselei tuvam cilveekam... Arii es saprotu un ar praatu aptveru - vinjsh sheit nevar atrasties un buut, bet lai cik liela buutu tava paarlieciiba tomeer uz to nepaziistamo cilveeku ir kaartiigi jaapablenzh, taa sakot - un, ja nu..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?