sapņojam

cannibalsmith:

Karš. Dienēju armijā. atlanta arī, bet viņu nesatiku. darkans savukārt tajā pašā vienībā, kur es. Sargājam kaut kādu pludmali. Kaut kādā sakarā kāds karavīrs ir dabūjis bultu ciskā, un viņam tagad tur tāds apsārtums. Darkans uz to atbild, parādot divus tādus (jau sadzijušus) ievainojumus un sakot "Hahā!".

Te pēkšņi uzbrūk amerikāņu desants. Es attopos bez plintes un skrienu sameklēt vienu, bet seržants man un vēl vienam čubārām liek uzsēsties uz tādām vienvietīgajām raķetēm un izlidot kādu gabaliņu jūrā, kur stāv laiva ar līdzīgām raķetēm. Ielecu laivā un sapklēšu visas tās raķetes (viņas izrādās no papīra). Tad metamies peldēt atpakaļ uz krastu. Ūdens ir ļoti sāļš (sāļāks nekā Latvijas jūrmalā).

Izkāpju krastā un dodos meklēt vietu un veidu kā izžāvēties. Cik var noprast, amerikāņu desants ir veiksmīgi atvairīts. Šajā brīdī pamanu savu degunu (ziniet, to var redzēt, kad skatās uz sāniem), kuram ir pinne. Pienāk seržants un saka:
"Man vienbrīd likās, ka tu grasies dezertēt."
Es: "Ņemiet vērā, ka mana vienīgā iepriekšējā šaušanas pieredze ir bijusi bumbiņpistoles un peintbols. Izvēlieties kurš sāpīgāks."
Pamostos. Ir 7:00.

josephine16:

Tā kā man šorīt bija jāceļas četros, lai brauktu uz Valmieru [no Lubānas o_O] rakstīt [autoskolas] eksāmenu, tad vakar vienpadsmitos ielikos giltā un centos sevi pozitīvi noskaņot.
Nogūlos uz muguras, kādu ilgāku laiku cenšoties uzmanību pievērst tikai tam, kā elpoju. Maksimāli dziļi, cik vien dzīvības tilpums atļauj. Tad pēc kāda laika uztaisīju tā saukto "mironi" :D Sasprindzināju visu, ko vien varēju sasprindzināt, tā kādu brītiņu paliku, tad pilnībā atslābinājos. Patīkama sajūta! :)
Tad domāju vēlreiz pamēģināt to Erinas metodi , bet komplektā ar vienkāršu teikumu pašsuģestijai.
Tā nu es tur čakarējos, vislaik taisīdama acis vaļā un pie sevis atkārtojot to vienu teikumu... līdz... nemaz nepamanīju, kad jau bija atkal tā sajūta... nemāku aprakstīt. Tā sajūta tāda it kā tu ietu vairākiem līmeņiem cauri... bet vienmēr apstājies kaut kur netālu pirms gala mērķa un viss... tad tā sajūta pazūd... noplok.
Tad pamodos[?] un bija tāda šausmīgi laba, patīkama sajūta... tāda pūkaini mīgsta. Tāds miers, tika labi. Tad atkal pievērsos pašsuģestijai, līdz atkal nepamanīju, kā aizmiegu.
Es jau biju paspējusi aizmirst, cik sapņi var būt kvalitatīvi. Tik dzīvīgi, detalizēti un krāšņi. Taisni vai prieks. Vienā sapnī tika uzlaista gaisā Valmiera [tā kā izdomāju, ka neko tādu tālāk sapņot negribu atkal piecēlos un drīz vien aizmigu]. Cits sapnis bija par vienu viesnīcu, kurai vienīgai bija pieejami nežēlīgi ūdens resursi... un tad kā tā viesnīca šķaidījās ar ūdeni pa labi un pa kreisi, izrādot savu varenību :D
Bet vislabāk man patika sapnis par parasto zīmuli! :D Man viņu vajadzēja dabūt... uh.... spiegu pakaļdzīšanās un kaudzēm intrigu viena parastā zīmuļa dēļ! Bet tas viss tik spilgti un dzīvīgi! Skaidri sajutu un redzēju, kā aizbāzu to zīmuli sev aiz piedurknes un tad paķēru vēl vienu feiko zīmuli, ko uzrādīt gadījumā, ja kāds mani noķertu :D


bet nu labi... tagad gan viss... /me tā jau pēdējiem spēkiem šito uzskribelēja... gribēju pagalīties... tagad viss! Iešu gulēt!