sveetaa_seeta:
vakar uldis ballējās ar diviem draugiem. vēlāk draugi gāja pie uz mājām pie ģimenēm, bet uldis negāja pie ģimenes, jo viņam jau tādas nav.
uzzināju, ka viņš jaunākās māsas mazo bērnu bieži apciemo un apdāvina ar diskiem.

sveetaa_seeta:
vakar 17:53 esmu saņēmusi draugos vēstuli no ulda: "vai zini, ka šodien es miršu?"
pēc tam nav redzēts. no rīta teica, ka jūtas slikti.

sveetaa_seeta:
uldis sākotnēji skolā bija teicamnieks. vislabāk viņam padevās algebra un latviešu garmatika, krievu valoda, ķīmija un vēsture, bet tad, kad iemācījās visādas pamatlietas (rēķināt, rakstīt, lasīt, pārus datumus arī), nolēma, ka visu pārējo pats var izdomāt, tālab viņam no visiem stūriem sāka uzglūnēt nesekmība.

sveetaa_seeta:
nu, tad nepacietīgi gaidām rītdienu, lai dabūtu jauno izklaidi un līdz ar to - kādu jaunu ulda rakstu. kā Jums viņa raksts par pankiem un v.vestvudu sestdienā ?

sveetaa_seeta:
vakar pa radio dzirdēju runājam kādu pēteri rudaku. viņš dzīvo līvānu novadā pie dubnas upes. viņam ir applūdusi māja.

sveetaa_seeta:

uldis vakar biija tāds, ka smēja savus splagos smieklus. tos es neesmu iemācījusies atdarināt, bet prasīju, lai viņš iemāca. viņš teica, ka ir jāveic vingrinājumi. pirmkārt, pietupieni, otrkārt... (te neko nevar ierakastīt, jo uldis teikuma vidū vienkārši aizgāja prom) uldis man prasīja: "elīna, vai Tu esi izmisusi?" es teicu, ka neesmu. tad viņš pieliecās pie manis, tā kādas 20 sekundes sāvēja un tad teica: "tad drīz būsi, hahahahahahahaha (spalgie smiekli)uldis savā setā lika dziesmu "amadeus", tā bija man mīļākā dziesma. tās laikā uldis paņēma divas plates, sāka domāt, ka tie ir šķīvji (sitaminstrumenti) un sita tos gaisā, bet starp šķīvijiem atradās mana galva, kas necieta. tātad viņš nesasita kopā. vel uldis krāva pikai virsū plates un piecājās par to, ka viņa neredz šīs plates. vēlāk, protams, uldis pazuda. vēl aizvien neesmu izmisusi.

astma:
Es šorīt sabaidīju uldi ar sāpīgu defekāciju(jo man tieši tāda bija), tāpēc uldis atlika kakāšanu uz vēlāku laiku, lai gan īstenībā viņam to gribējās. Viņš dabuja sajūtu, ka vairs negribas. Citēju: "Es pašlaik dabūju sajūtu, ka vairs negribas. Zinu, ka tā maldīga, turklāt visu laiku sajūta, ka visi tevi vēro kā tādu kakām pilnu ērmu, bet neko darīt. Gaidīšu nākamo brīdi."
Vēl uldis vakar daudz alkohola izdzēra, tāpēc šodien plēš daudz joku.

sveetaa_seeta:
uldis nudien ir zvērā. viņš man raksta: "sargies manis rītos vakaros"

sveetaa_seeta:
es, neko ļaunu nedomādama, šorīt iegāju draugu portālā, kur nolēmu paskatīties diensgrāmatas. mani pārsteidza uldis, kurš bija piebliezis visu dienasgrāmatu pilnu ar dzeju (!) un pārdomām par to, ka anglene sūkā, bet krievu valoda ir forša. vārsmu bija tik daudz, ka es nepārpublicēšu, visiem tiem, kas nav latvijas lielākā portāla biedri, nāksies izštukot savu veidu, kā piekļūt ulda rudaka zelta fondam.

sveetaa_seeta:
Pavasarīgā saule komplektā ar svētdienas pusrealitātes sajūtu un šalli ap kaklu, kas ieraduma pēc uzlikta, liek sajusties tā dīvaini. Patiesībā nevis dīvaini, bet sasaistīti. Nevis sasaistīti, bet kā ne tajā vietā un ne tajā laikā. Nezinu, vai citi jūtas tāpat. Labi, ka vēl cepuri neienāca prātā uzlikt, kāpjot ārā no mašīnas, kas Grīziņkalna rajonā tālāk braukt galīgi nevēlējās. Nācās tur to atstāt... Vieta nav no labajām. Skatos apkārt - iereibuši, bet šiverīgi cilvēki treniņtērtos, kuri neizprotamu iemeslu dēļ runā latviešu valodā ar akcentu. Ak jā, laikam galvenais no viņiem ir latvietis un tad tie pārējie viņam pieskaņojas. Pa priekšu iet lētas maukas paskata sieviete ar izteiktām narkotiku pēdām sejā un viņi no aizmugures kaut ko neartikulēti kliedz. Ir tāda sajūta, ka es viņiem nepatīku. Bet tas nekas - viņi man arī ne. Kabatā ir zemeņu košļenes. Tas glābj, bet uz laiku, līdz zemeņu garša pārtop pretīgā, lipīgā un drūposā gumijas masā, kas ķeras pie zobiem. Dirols. Kamēr nebija Latvijā uz katru stūra pieejamas košļenes, nemaz negadījās tik bieži kādā krogā, ar rokām taustoties zem galda, uzrauties un pielipinātas košļenes vai kāpjot pa trepēm uz augšu, zem margām uzdurties uz kāda pacieta ieapaļa izciļņa un pretīgumā novaikstīties, jo to taču košļājis šis nepatīkamais cilvēks, kuram ir ieradums visur lipināt košļenes. Pretīgs ieradums. Vai esat bijuši tai Kopenhāgenas laukumā, kur zeme ir ar tumšām flīzītēm izlikta? Pirmajā reizē es brīnos - tas tie par baltiem plankumiņiem, ar ko no vienas vietas nosēta visa zeme? Izrādās košļenes.
Pavasarī arī sniegs kūst un tad suņu vai kaķu kakas, kas bijušas dažādos līmeņos - pie dažāda biezuma sniega vai ledus segas - sakakātas, nostājas vienā līmenī un tad kaku ir ļoti daudz, turklāt mitrumā tās ir mīkstas un lipīgas. Ak pavasar, ak pavasar!

sveetaa_seeta:
uldis ir laimīgs.

sveetaa_seeta:
ja kāds nav izlasījis ulda rakstu šīs dienas "izklaidē" par depeche mode trīs ballēm latvijā, noteikti izdariet to.

aabols:
“Izgulēties - vienmēr nozīmē mazliet nomirt…”



/Uldis Rudaks, Itālija, Florence 2006 februaris/

sveetaa_seeta:
"Vakar vakarā pazudušo Muse maciņu ar visiem dokumentiem atradu mājās zem savas gultas. Nometoties uz grīdas un palūkojoties tur apakšā, neko nebiju redzējis, jo maciņš diezgan plakans, bet tad vakar pamanīju pie gultas rēgojamies melnu lentīti ar uzrakstu Arsenāls. Parāvu aiz tās un maciņš izsprāga no gultapakšas. Noputējis, padilušu Muse uzrakstu, bet vesels. Es priekā sirsnīgi nolamājos angļu valodā - gandrīz mēnesi maciņu uzskatīju par pazudušu bez vēsts. Labi, ka vilku garumā visu dokumentu atjaunošanas procedūru. Kaut kā jutu, ar ar to nevajag steigties. Nekad nesteidzieties ar tādām lietām!
Tiesības būtu izmaksājušas 23 latus, tehniskā pase kaut kādus padsmit, SOS karte - nezinu, bet lētais benžīns līdz ar to nespīdētu, ISIC būtu zudusi, preses karte arī, American Express kartes atjaunošanu jau biju atzinis par nerentablu, jo tas izmaksātu Ls 12...
Bet patiesībā man cerību gaismu ieslēdza kāds Krisa Rea koncertā sastapts lāga cilvēks vārdā Zirgs, kurš teicās mani tonakt savācis grīļojamies uz ielas un aizvedis mājās. Kad kāpu laukā no Zirga mašīnas, viņš bija pamanījis, ka bikšu aizmugures kabatā rēgojas melns maks... Tātad tam bija visas izredzēs nokļūt mājās.
Un viņš tās izmantoja."

sveetaa_seeta:
kāds neatceras, ar kā sauca franču mīlas balādi, ar kuru viņš salīdzināja pīta dohertija un keitas mosas dziedāto "la belle et la bete"?

sveetaa_seeta:
 es izeju no tualetes un man klāt piesteidzas uldis. prasa: "elīna, bet Tu vispār esi tāda laba?" mani samulsina tāds jautājums, bet atbildu, ka laikam esmu laba, bet īsti nesaprotu, kālab viņš tā prasa. uldis ar savām fascinējošajām lūpā saka: "nu, Tu atnāci un visu laiku tāda dusmīga esi. turpmāk es nezināšu, vai Tevi vispār var uzrunāt." tad es uldim stāstu, ka vispār esmu laba, bet šovakar man sāp vēders, tāpēc neesmu priecīga. uldis atcērt, ka viņam gan vēdersāpes nesagādājot sliktu noskaņojumu, viņš tik un tā ir priecīgs. bet man tā nav, vēl aizvien sāp vēders. uzrodaslikcepure, kas uzreiz min, ka man tagad varētu būt mēnešreizes. es saku, ka nav. uldim skaidrs, ka tad es esmu stāvoklī. es to noliedzu. uldis prasa, vai man vispār ir sākušās mēnešreizes. likcepure sāk smieties un pazūd. es saku, ka vispār ir. uldis rudaks neatkāpjas no savas domas par manu grūtniecību un prasa, vai esmu pārgulējusi ar mīlamu cilvēku, vai arī tas bijis kaut kāds vienas nakts sakars. un es atkal saku uldim, ka man nav aizdomu par grūtniecību. uldis vēl aizvien saka, ka es taču viņam varu izstāstīt. sarunu beidzu ar kārtējo atgādinājumu, ka neesmu stāvoklī. tad gāju prom. uldis palika. tad bija visi tie notikumi, ko aprakstījusi likcepure .

sveetaa_seeta:
Pietdienas naktī man pazuda telefons. Un visubeidzot - pagājušonakt pazaudēju arī pasi. Es biju kaut kur Indijā vai Pakistānā - gulēju kaut kādā no māliem un koku zariem salipinātā būdiņā, kādu tur bija vesela rinda, bet pārejās bija tukšas. Būdiņas bija ar mazu kūpošu skurstenīti un lodziņu - līdzīgas tām, ko bērnībā zīmēju savās kāmju grāmatiņās. Tās bija grāmatiņas par kāmjiem un viņu piedzīvojumiem (tur darbojās arī vāveres) un es tās pats ilustrēju, iesēju un... nekad nepabeidzu.
Visām tām būdiņām garām gāja taciņa, kuras otrā pusē katrai iepretī bija kaut kāds dīvains veidojums, tāda kā notektruba ar īpašu paplašinātu uzgali, kurš, kā man šķita, bija paredzēts čurāšanai. To iedomājos tāpēc, ka Indijā, kā jau pofigisma lielvalstī, parasti ir kaut kādi notekgrāvji ielu malās, kur čurā, virs tiem notupjoties. Turklāt notupjas čurājot arī vīrieši. Kā čurā sievietes, vispār neredzēju.
Tad nu es iečurāju pēc parastās Eiropas metodes un tramīgi skatījos apkārt, jo nebiju pārliecināts, ka tas tiešām tam bijis domāts. Varbūt tās bija kādas ventilācijas vai novērošanas lūkas? Katrā ziņā, bija jau par vēlu!
Tad es kaut kur braucu ar kaut kādu taksi vai autobusu - šķiet, uz vietu, kur varēju to pasi pazaudēt, un tad man radās sajūta, ka nemaz neesmu Indijā, jo naudu taksim man kaut kādā vietā iedeva kolēģi no Rīgas. Nonācis vietā, kur man bija jānokļūst, sapratu, ka joprojām nezinu, kur to pasi meklēt - neko nesapratu no telpu izvietojuma - tā bija kaut kāda skola vai kas tamlīdzīgs. Varbūt kāds kultūras centrs, kādos nesen biju Itālijā. Sēdos atkal autobusā (vai vilcienā), lai atgrieztos pie mālu būdiņām, bet nevarēju tās vairs atrast. Ar cerībām lūkojos lejpus lielā ceļa aiz grāvja, kur purvs vai kaut kādi izrakumi, bet neatradu... Tad gāju pa ielu un ieraudzīju divas sievietes sarunājamies latviešu valodā. Piegāju klāt un mēģināju viņas uzrunāt: "Atvainojiet, es... Sakiet lūdzu! Vai jūs mani dzirdat? Klau, es gribu ko teikt..." Viņas turpināja sarunāties savā starpā, it kā manis nebūtu vispār vai arī viņas pašas būtu televizorā un es ārpus tā...
Tas bija tik mokoši, jo man taču bija vajadzīga palīdzība - es biju svešā zemē viens un man nebija neviena, ar ko parunāt. Sazin kāpēc visvairāk uztraucos par to, ka man nebija pases, kaut pasei tajā brīdī bija tik nenozīmīga loma! Strjomu uzdzen tie dokumenti, kuriem jābūt, nemitīgu stjromu. Tāpat telefoni, maki, fotoaparāti. Kad janvārī biju Itālijā, papildus telefonam un makam nopirku vēl trešo uztraukuma priekšmetu - fotoaparātu. Nē, nē! Vai kādam nav mājās nevajadzīga Nokia 5110? Kaut vai bez baterijas. Tā man ir pašam.
Tas būtu telefons, ko es droši vien nenēsātu līdzi un nepazaudētu. Un tad vēl tās zivis!!! Un pelmeņi! Ai-Ai-Ai!

sveetaa_seeta:
kas/kad notika ar ulda riteni, kas bija pieķēdēts pie ieejas ekonomikas fakultātē, ja viņš mājās aizbrauca ar taksi?

likcepure:
Man, savukārt, Uldis stāstīja par krieviem, kas sākuši strādāt "Dienas" redakcijām. Krievi tur strādā, jo kādam ir jāraksta avīze "5 min" tajā slāvu valodā. Viņš pamanīja to, ka krievi ir ievākušies redakcijā, brīdī, kad uz poda malām sāka parādīties kakas. Normāli latvieši taču ar birstīti visu satīra. Un vēl kaut kas nebija labi ar kafijas automātu arī. Uldis man piedāvāja doties pirtī ne jau tāpēc, ka gribētu redzēt kaut kādus tur plikumus, bet gan tāpēc, ka viņš nevienu uz lāviņas sēdošo nepazīstot. Es, savukārt, Uldim pastāstīju daudz lietu par jaunatnes likumu un politiķiem. Viņš teica, ka maz saprotot no politikas, tāpēc likās, ka ar saviem stāstiem ieviesīšu kaut kādu viņam skaidrību. Tā kā negājām pirtī, Uldis pieteica nepazust, jo, kā jau minēju - viņš nevienu nepazina. Tomēr liekas, ka komunikāciju problēmas viņam nepiemīt. Jau pēc desmit minūtēm redzēju, kā Uldis, plaši žestikulējot, runā ar kaut kādiem juristiem, stāvot viņu izveidota apļa vidū. Iedevu Uldim viskiju, ko tur vairs. Vēl paspējām satikties pie trenažieriem, lai Uldis vairākas reizes veiksmīgi pacilātu lielo (vislielāko!) hanteli. Augšā radio Naba redakcijā mēs apmainījāmies ar divām vēstulēm par to, kā mums iet. Arī tagad Uldis mani ir uzrunājis draugu portālā ar sekojošu vēstuli:

"Cau!
Tev man jāpalīdz veikt izmeklēšana par telefonu. Radio Nabā nebija, ja kāds nav jau savācis.
Pamēģini atcerēties
1) Vai man telefons vēl bija tad, kad bijām tur lejā? Pats atceros, ka laisīju kaut kādas ziņas, kad skatījāmies augšā draugos.lv un praktiski tas ir pēdējais, ko atceros.
2) Ar kādu taksi es aizbraucu
3) Vai tas bija izsaukts vai uz ielas paņemts
4) Vai nevari sazināties ar tiem pirts cilveekiem - vai tur kaut kur nav nomētājies."


P.S. Uldis R. bija neizpratnē par Astrobangas meiteņu lielo gatavošanos raidījumam. To es pieminēju, jo zinu, ka A-bangas meitenes ir gandrīz vienīgās, kas lasa šo komūnu.
P.S.2 Protams, ka neilgi pēc tam, kad iedevu Uldim viskiju, viņš veiksmīgi aizmiga uz mīkstajiem dīvāniņiem. Tāds, nu, viņš ir, tur mēs neko nevaram darīt.

pika:

ny . Benzītankā tajā mirklī es gribu nopirkt šokolādi. Uldis arī grib kaut ko nopirkt. Cigaretes un padzerties. Naudu viņš glabā aploksnē (kopš Muse vaciņš ir pazudis). Abi stāvam pie kases. Uldis paņem rokās spīdīgā papīrā ietītu šokolādes olu ar zaķa seju un piedāvājs man to nopirkt.

Mašīnā es sēžu aizmugurē, Uldis priekšā blakus S. Zisū. ny guļ. Uldis pagriežas  ar Necafē (vai kā tur) ledus tējas pudelīti rokā un saka : "Līva, lūdzu padzeries. Es nopirku, lai Tu varētu padzerties."