- Pjēr, paklausies, - sacīja māte (viņa atkal bija mierīga - viņa runāja kā jukusi, bet ļoti nopietni, un teikumi rāmi sekoja cits citam). - tas nebija iemesls, kādēļ lūdzu tev šodien atnākt. bet nevēlos vairs ilgāk tevi piesegt. vēlos redzēt nicinājumu tavās acīs - nicinājumu un bailes. man prieks, ka tu redzēji, tu vairs nevarēji neredzēt. skaties, kā es aizmirstu tavu tēvu. mācies no manis: nekas tā nenoved pie izvirtības kā priecāšanās.
es biju piedzēries, tomēr sapratu, ka māte bija piedzērusies jau tad, kad atnācu, un tagad vairs nespēja turēt.
- māt, ļauj man iet, - es teicu.
- es nebiju iedomājusies, - māte teica, mani neredzēdama, - ka dienā, kad mans dēls atklās savas mātes netiklo uzvedību, viņš mani atstās vienu.