Poster:	dushanbe
Date:	2009-06-10 19:27
Subject:
Security:	Public

- Vai tu saprati? – māte iesāka, - bauda sākas tikai tad, kad auglis jau ir tārpains. Tikai tad, kad priekam piejaucas inde, tas kļūst tīkams. Pārējais ir bērnu spēles. Piedod, ka tevi steidzinu. Tev būtu vajadzējis to apgūt lēnām. Kas gan var būt aizkustinošāks un mīļāks par bērnišķību? Bet tu biji tāds dumiķis, un es, savukārt, tik samaitāta, ka biju spiesta izvēlēties. Es nevarēju atteikties no tevis, man neatlika nekas cits ka tev pateikt... Es ticēju, ka tu spēsi mani paciest. Tu esi ārkārtīgi saprātīgs, taču tiesi tādēļ tu redzi, kas ir tava māte, un tev ir visas tiesības baidīties. Ja tu nebūtu tik prātīgs, es izliktos, ka man ir kauns. Man nav kauns par sevi. Pasteidzies, atver pudeli... Ja pieiet ar vēsu prātu, situācija bez šaubām ir paciešama, un tu neesi gļēvāks par mani... Labāk vēsu prātu, nekā prātu reibinoši... Bet vīna varā mēs zinām labāk, kādēļ sliktākais variants ir vēlamāks...

Mēs pacēlām glāzes un es skatījos sienas pulkstenī.
- Rādītājs nepārstāj kustēties ne mirkli, - es teicu mātei. – Diemžēl...
Es zināju, mēs abi zinājām, ka šajā pārpratumā, kurā mēs dzīvojām, it viss ātri paslīdēja garām un ātri grima.
Māte palūdza vēl šampanieti.
- Tikai vienu pudeli, - viņa man teica.
- Jā, vienu pudeli varbūt. Un tomēr...
Pēc pusdienām mēs attapāmies uz sofas jau apkampušies.
- Es iedzeršu par tavu un Rea mīlestību, - māte teica.
- Bet man ir bail no Rea, - es atbildēju.
- Bez viņas mēs būtu pazuduši, - es dzirdēju viņu sakām. – Tikai viņas dēļ es saglabāju veselo saprātu, jo viņa ir traka. Bet tu šodien varēsi nomierināties viņas skavās. Redzi, ir jau pulksten divi. Es atgriezīšos ap septiņiem. Mēs paēdīsim vakariņas, bet nakti tu pavadīsi ar Rea.
- Tu dosies prom?
- Jā, es iešu prom. Tu jau to zini. Tev gribētos apturēt laika rādītāju. Bet? Es jau uzkarstu tevis dēļ, es nespēju tevi iepriecināt. Ja es palikšu, man būs tas prieks tevi darīt nelaimīgu. Es gribu, lai tu mani labi pazīsti. Es nodaru pāri visiem, kas mani mīl. Tāpēc es gūstu savu baudu ar sievietēm, ar kurām spēju apieties vienaldzīgi. Es nevairos sāpināt, taču šī bauda izsmeļ spēkus. Priekš tevis...
- Māt, tu zini, ka mani sāpini...
Viņa iesmējās, bet šie divdomīgie smiekli līdzinājās vakarējiem – restorānā, kad viņa smējās, runājot par nāvi, tie bija smiekli uz asaru robežas...
- Es dodos, - viņa sacīja.
Viņa gandrīz nosmacēja mani, skūpstot vaigus.
- Ātri, nav mirstamā vaina! – viņa piebilda. – Tu taču zini, ka tava māte ir ķerta.
Es raudāju.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-06-07 15:59
Subject:
Security:	Public

Nākamajā dienā pie pusdienām māte sāka ar mani runāt.
Māte bija ģērbusies melnās drēbēs, taču, tāpat kā ar savu izturēšanos, viņa man radīja apvaldīta neprāta iespaidu. Viņa kā vienmēr gaidīja mani viesistabā uz sofas. Pienācis klāt, es viņu noskūpstīju un apskāvu. Es trīcēju, jutos kā slims.
Tā mēs palikām nekustīgi. Es pārtraucu klusumu.
- Es esmu priecīgs, - es sacīju, - bet es zinu, ka šis prieks nebūs ilgstošs.
- Tu esi priecīgs par vakardienu? - māte teica.
- Jā, es tevi tik ļoti mīlu, bet...
- Bet kas?
- Bet vajadzēs to visu pārtraukt...
- Protams...
Viņa mani apskāva ciešāk. Tas bija ļoti patīkami, bet es viņai sacīju:
- Tu to labi zini: mēs abi esam cieši piekļāvušies, taču prieks, ko es no tā gūstu, ir postošs kā inde.
- Ir jādodas pie galda, - teica māte.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-06-07 15:34
Subject:
Security:	Public

Māte teica:
- Mēs esam trakas. Rea, mēs esam zaudējušas prātu. Mēs visi trīs esam piedzērušies. Tas bija par daudz skaisti. Mīļais Dievs, Pjēr, izbeidz raudāt. Mēs taisīsimies mājās.
- Jā, māt. Tas ir par daudz! Par daudz skaisti un pretīgi.
Pēkšņi bailes, kas paudās mums pievērstajos skatienos, mūs sastindzināja.
Redzēju, ka māte ir ļoti mierīga un pašpārliecināta. Pirms paguvu attapties, jau atrados kupejā. Es migu ciet. Rea un māte zināja, ka tik ātri šis murgs nepāries...
Bet es ļāvu viņām maigi (vairs neko neredzēju) nolikt sevi gulēt.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-06-07 14:50
Subject:
Security:	Public

Savukārt, māte, ieliedama mums dzērienus, teica:
- Es tevi atdodu Rea rokās, es tevi atdodu Rea.
Es iedzēru. Mēs bijām sarkani pielijuši asinīm.
- Es rīkošos nepiedienīgi, - teica Rea. - Noliec roku zem galda. Skaties.
Es skatījos uz Rea: turot vienu pašu roku zem galda, nevarēja nojaust, ko viņa dara.
Es izdzēru savu piepildīto glāzi.
Rea man sacīja:
- Mežā gan, Pjēr, tu būtu mani apgāzis otrādi.
- Es vairs nevaru, - es teicu Rea.
- Es esmu traka, - viņa teica.
- Es vēl gribu dzert. Man vairs nav spēka. Dodiet man!
Apmulsušu seju, es lēnam raudāju.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-06-07 13:52
Subject:
Security:	Public

Lai kā mēs necenstos, nespējam savaldīties, dažiem jau šķita, ka mēs esam traki, un sajūtot viņu šaubas, mūsu smiekli tikai pieņēmās spēkā: lai arī nezinot iemeslu, sāka smieties viss restorāns - tādā mērā, ka tas kļuva neizturami un pašus sadusmoja. Pamazām šie nepamatotie smiekli pierima, bet klusumā kāda meitene, nespēdama izturēt, atkal iesmējās: smiekli pārņēma visu zāli. Laika gaitā, veikli degunus šķīvjos, viesi atguvās no šīs burvestības, taču viņi neiedrošinājās saskatīties.
Es paliku pēdējais nabadziņš, kas vēl smējās. Rea man sacīja zemā balsī:
- Atspiedies pret mani, atspiedies lejā pie sienas...
- Jā, - teica māte, - pie sienas!
- Es tevi pagriezīšu ar seju pret to, - teica Rea.
Viņa vēlreiz izteica piedāvājumu, taču šoreiz vārdos, kas man neraisīja smieklus, bet gan iekārdināja.
- Es esmu tava kuce, - viņa piebilda, - esmu rupja un karsta. Ja mēs nebūtu ēdamzāle, es jau būtu kaila tavās rokās.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-06-07 12:41
Subject:
Security:	Public

Rea paliecās uz manu pusi. Šajā saspringto reakciju situācijā, kas mūs visus trīs jau bija padarījusi slimus, viņa man izteica tik neķītru piedāvājumu, ka es nevarēju apturēt smieklus.
- Pasaki man arī, - man teica māte.
- Pieliecies, - viņai sacīja Rea, - es tev pateikšu.
Māte pieliecās tuvāk Rea. Tie paši bērnišķīgie smiekli mūs vēlreiz neprātīgi sakutināja - Rea neķītrais piedāvājums bija tik neiedomājami nevietā, ka mēs raustījāmies, vēderus turēdami, visu pārējo vidū. Citi apmeklētāji sāka uz mums līksmi un neizprotoši skatīties.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-06-07 12:10
Subject:
Security:	Public

Negaidot māte atsāka sarunu:
- Jūs ar Rea esat piedzērušies. Pjēr, atceries toreiz, kad tu gulēji un es tev uzliku roku uz pieres. Tu trīcēji drudzī - mana nelaime ir tā, ka nekad savās pārmērībās es nespēju sasniegt to laimi trīcēt tā, kā toreiz tevis dēļ. Pjēr, Rea nav mani sapratusi. Un varbūt arī tu nespēsi sadzirdēt. Bet tu redzēji, kā es smejos: smejoties es domāju par to brīdi, kad man likās, ka tu mirsti. Pjēr? ak! vai nav vienalga, es spēju raudāt. Nejautā man neko!
Es redzēju, ka viņa ar pārcilvēcisku spēku aptur asaras.
- Rea, - viņa sacīja, - tev bija taisnība. Tagad, Dieva dēļ, sasmīdini mani!

Poster:	dushanbe
Date:	2009-06-07 11:33
Subject:
Security:	Public

- Māt, - es mulsi sacīju, - es gribu zināt, ko tu vēlies. Es gribu zināt tavas vēlmes un mīlēt tās.
Rea uz mums skatījās, viņa vēroja māti. Bet starp šiem trokšņainajiem galdiņiem mēs abi bijām kā tuksnesī.
- Ko es vēlos? - māte man sacīja, - es vēlos sekot visām savām vēlmēm, pat ja man būtu tādēļ jāmirst.
- Pat visneprātīgākajām, māt?
- Jā, dēls, visneprātīgākajām.
Viņa smaidīja - drīzāk smiekli savilka viņas lūpas smaidā. It kā smejoties viņa mani grasītos apēst.
- Bet Rea, - es sacīju, - māte par mani smejas. Māt, ko lai es daru? Es gribētu... Mēs esam piedzērušies.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-02-01 23:22
Subject:
Security:	Public

mēs ievēlāmies auto salonā cits virs cita. māte aplikusi rokas Reai ap vidukli, kamēr tā koda viņai plecā. Rea, paņēmusi mani aiz rokas, spieda to klāt pie savas kailās kājas tik austu, cik vien iespējams. es paskatījos uz māti: viņa staroja.
- Pjēr, - viņa sacīja, - aizmirsti un piedod man, es esmu laimīga.
man vēl bija bail. es domāju, ka šoreiz izlikšos.
restorānā māte pacēla glāzi un sacīja:
- redzi, mīļo Pjēr, es esmu piedzērusies. un tā katru dienu. pasaki viņam, ka tā ir, Rea.
- Jā, Pjēr, - man teica Rea, - dienu no dienas. mums patīk mesties dzīvē. tikai tavai mātei diez ko nepatīk vīrieši. toties man viņi patīk par abām. tava māte ir dievīga.
Rea apbrīnā skatījās uz manu māti. viņas abas bija patētiskas.
māte maigi sacīja:
- man prieks, ka vairs tev nešķietu nelaimīga. man ir nepiedienīgas iegribas, un esmu ļoti priecīga, ka esmu tev tajās atzinusies.
viņas skatiens palaikam aizplūda tālumā.
- es zinu, ko vēlos, - viņa nerātni sacīja. bet smaids kā parādījās, tikpat ātri arī nozuda no viņas biezajām lūpām, kas kustējās tā it kā tvertu pēc elpas. - es zinu, ko vēlos, - viņa atkārtoja.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-02-01 19:52
Subject:
Security:	Public

vēl viņa piebilda ar tādu nomierinošu bezrūpību, kas pēkšņi lika atgriezties sevī:
- paliec šeit. es tevi mīlu no visas sirds, īpaši tagad, kad drīksti uz mani no augšas.
viņa pasmaidīja tik skumji kā pret pašas gribu, un es šo smaidu jau pazinu: tas iesūca sevī visu viņas augšlūpu.
- Elēne! - iesaucās Rea, manāmi nomākta.
viņa piecēlās.
- dārgā, tu nevēlies vispirms paēst vakariņas? tu gribi uzreiz likties ar viņu gultā?
- Elēne! - Rea viņai teica. - es nu došos projām. uz redzēšanos, Pjēr, cerams - uz drīzu tikšanos.
Rea mani viegli noskūpstīja uz lūpām. izskatījās, ka viņa taisās projām. es biju apstulbis un galīgi piedzēries.
tad piecēlās māte. es redzēju, ka viņa uz Reu skatījās tā it kā vēlētos mesties virsū ar dūrēm.
- nāc! - viņa teica.
paņēmusi Reu aiz rokas, viņa to ieveda blakus istabā. es viņas nevarēju redzēt, taču abas telpas bija savienotas - es būtu varējis dzirdēt katru elpas vilcienu, ja vien šampanietis neuzdzītu miegu.
kad es pamodos, māte mani vēroja ar glāzi rokās.
arī Rea skatījās.
- kādas mums mirdzošas acis, - māte teica.
Rea smējās, es redzēju, ka viņai mirdzēja acis.
- tagad dosimies, kučieris jau gaida.
- bet vispirms, - sacīja Rea. - mums vajag dabūt kājās skumjo bruņinieku.
- pabeigsim pudeli, - teica māte, - paņem savu glāzi un iedod viņam dzert.
- visiem glāzes, teica Rea, - un dzeram.
mūs pārņēma labs garastāvoklis. es pēkšņi noskūpstīju Reu uz mutes.
mēs metāmies lejā pa kāpnēm. es nolēmu turpmākt dzert un dzīvot tikai šādi.
visu atlikušo dzīvi.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-02-01 19:42
Subject:
Security:	Public

- Pjēr, paklausies, - sacīja māte (viņa atkal bija mierīga - viņa runāja kā jukusi, bet ļoti nopietni, un teikumi rāmi sekoja cits citam). - tas nebija iemesls, kādēļ lūdzu tev šodien atnākt. bet nevēlos vairs ilgāk tevi piesegt. vēlos redzēt nicinājumu tavās acīs - nicinājumu un bailes. man prieks, ka tu redzēji, tu vairs nevarēji neredzēt. skaties, kā es aizmirstu tavu tēvu. mācies no manis: nekas tā nenoved pie izvirtības kā priecāšanās.
es biju piedzēries, tomēr sapratu, ka māte bija piedzērusies jau tad, kad atnācu, un tagad vairs nespēja turēt.
- māt, ļauj man iet, - es teicu.
- es nebiju iedomājusies, - māte teica, mani neredzēdama, - ka dienā, kad mans dēls atklās savas mātes netiklo uzvedību, viņš mani atstās vienu.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-02-01 02:09
Subject:
Security:	Public

māte un Rea bija tieši tādas kā iedomājos - divas dauzoņas, viena otrai piemērotas. Rea man atbrīvoja vietu sev blakus, bet pēctam piebīdījās tuvāk. līksmība plūda reizē ar šampanieša putām.
blakussēdētājas izgriezums man nedeva mieru. es biju pietvīcis sarkans.
- bet, Pjēr, jums nepatīk izklaidēties? jūs mātei arī patīk jautrība...
- kundze...
- vispirms sarunāsim, ka jūs sauksiet mani vārdā, labi?
viņa paņēma manu roku un noglāstījusi nolika to sev uz ceļa. tas bija par daudz! es būtu aizbēdzis, ja nebūtu tik dziļi iegrimis sofā. biju pārliecināts, ka esmu par vāju, lai izspruktu no viņas tvēriena...
viņas balss vairs neskanēja maigi.
- tā ir taisnība, - viņa teica, - es mīlu uzdzīvi, bet, kā redzat, nekad to neesmu nožēlojusi, lai arī nāku no turīgas ģimenes... redziet, Pjēr, jums nevajadzētu baidīties no tā, ka sievietes izklaidējas. šajā ziņā jūsu māte ir labāka par mums...
- labāka? - māte viņu pārtrauca. smieklu maska pēkšņi pagaisa un viņa atkal bija viņa pati. - vai jūs zināt kādu, kas ir vēl sliktāks par mani? es gribu, lai Pjērs to zina...
- dārgā, kādēļ jūs viņu sāpināt?
- Rea, es vēlos viņu apgaismot. Pjēr, lūdzu šampanieti!
es paņēmu pudeli un piepildīju glāzes, mani mazliet uztrauca stāvoklis, kurā māte pamazām nonāca. viņa bija liela un trausla, bet un pēkšņi man likās, ka viņa vairs neizturēs. viņas acis zvēroja naidā, bet skatiens jau miglojās.
- es vēlos, lai vienreiz par visām reizēm tu to uzzini.
viņa pievilka Reu sev klāt un bez kavēšanās krampjaini noskūpstīja.
viņa pagriezās pret mani.
- es esmu laimīga! - viņa sauca. - es vēlos, lai tu zini: es esmu sliktākā māte kāda var būt...
viņa drūmi saviebās.
- Elēne, - novaidējās Rea, - tu esi briesmīga...
es piecēlos.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-02-01 01:12
Subject:
Security:	Public

- neņemiet ļaunā, kundze, - es teicu Reai, - man gan nav, kā sacīt, ļauts, taču es būtu daudz kautrīgāks jūsu priekšā, ja vien man nereibtu galva.
- cik viņš ir aizkustinošs! - Rea gurdeni sacīja. - tik jauns un jau tā prot runāt ar sievietēm, tik labi melot...
acīmredzami - es biju kā radīts pasaulei, kuru Rea man grasījās atklāt. bet tā kā māte sāka skaļi smieties, es viņu pamanīju un izdzirdēju: viņas klātbūtne, kuru uz brīdi biju aizmirsis, un nepiedienīgie smiekli mani satrieca. es pēkšņi sajutos ļoti neērti.
- es uz jums sadusmojos, Pjēr, - teica Rea, bet - dārgā, es taču drīkstu viņu uzrunāt vārdā? - ja jūs man nemelosiet, es ļoti priecāšos, Pjēr.
Reas nicinājums mani samulsināja.
- Pjēr, - sarunā iesaistījās māte, - nāc apsēdies blakus manai draudzenei: ja es ar viņu labi satieku, tad arī jums ir jāsatiek.
viņa norādīja vietu uz sofas.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-01-31 23:55
Subject:
Security:	Public

šobrīd man grūti aprakstīt tos svārstīgos brīžus, kad mana pretošanās savienojās ar šaušalīgas baudas alkām, kas mani reizē smacēja un uzbudināja - kas mani uzbudināja vēl vairāk nekā smacēja. mana izmanīgā krāpšanās un meistarīgā spēja iziet no situācijas, līdz ko radās kādas grūtības, liek domāt, ka tā bija tikai spēle. es jutu, kā sastingstu, ienākam lielajā viesistabā, kur satapu māti ar draudzeni - abas tērpušās sarkanās kleitās un smejošas uz krāšņo aizkaru un drapējumu fona. es uz brīdi kļuvu mēms - šis apbrīnojamais skats mani burtiski pienagloja pie zemes. es pienācu klāt smaidīdams. mātes skatienā spēju nolasīt atzinību. es nudien biju saposies un sakārtojis matus ar tādu rūpību, kāda man parasti nepiemita. tuvojoties es nemaz netrīcēju. es varbūt pat mazliet par ilgu skūpstīju skaistās Reas roku - viņas aromāts, dziļais izgriezums un acs miedziens uz mani iedarbojās tieši tikpat intīmi, kā būtu tad, ja īstenotos fantāzijas, kas mani nodarbināja istabā.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-01-31 22:53
Subject:
Security:	Public

tās bija nelaimīgas domas, bet tās draudēja pārvērsties mežonīgā priekā, kas dzima manu baiļu dzīlēs. beigās jau man sāka traucēt neprātīgais priekšstats, ko pats biju radījis par Reu. es murgoju, ka līdz ar pirmajiem vārdiem viņa sāk izģērbties, tādējādi nekaunīgi aizbiedējot māti, kas mani atstāj šai nepiesātināmajai briesmonei, tik ļoti līdzīgai tēva neķītrelēm, ar kurām bija pieblīvēta mana iztēle. es bērnišķīgi gremdējos šajās fantāzijās. es tam neticēju, taču jau biju tā nodevies, ka izdomāju aizvien jaunas un precīzākas ainas, lai sevi vēl vairāk sakairinātu un baudpilni iestigtu kaunā.

Poster:	dushanbe
Date:	2009-01-31 22:34
Subject:
Security:	Public

- māte vēlas mani iepazīstināt ar savu draudzeni, - es nodomāju, - vai nav muļķīgi no manas puses uzreiz izsecināt, ka viņa grib mani pazudināt?
es uzreiz stādījos priekšā, kā kāda dejotāja, kas ir viņas draudzene, piedalās šajās nekārtībās. un drudžaini gaidīju. man Rea patika jau pirms laika. ko lai lai tur piebilst - mani apbūra šī sieviete, kam būs lemts mani ievest pasaulē, kas mani biedēja, bet tai pat laikā, neskatoties uz bailēm, aizņēma visas manas domas.

Poster:	dushanbe
Date:	2008-11-01 23:28
Subject:
Security:	Public

es jau iepriekš zināju, ka paklausīšu. un es pat pierādīšu mātei, ka viņa kļūdījusies, mani apsmiedama. es it nemaz nešaubījos, ka spēšu būt gluži vieglprātīgts... tajā brīdī, man radās doma - ja jau es pats izlikšos par vieglprātīgu, arī māte varbūt tikai simulēja šīs jūtas. ar tādu domu es varēju vēl noturēt sev vietiņu, kur paslēpties. tā bija mana vienīgā atbilde likteņa mestajam aicinājumam, kas spieda mani grimt līdz galam, aizvien zemāk un zemāk - tur, kur māte jau mani veda, un dzert ar viņu kopā kādu glāzi, dzert, kad vien viņai to sagribēsies, dzert līdz pat gultai... viņas jautrība mani apstulbināja, bet vai man nebija jāatzīst, ka nolaižoties iezīmējās tas, ko patiesībā visvairāk vēlējos - doties pretī pašām lielākajām briesmām, kas man sniegtu vislielāko reibumu? vai gan es nezināju, ka māte mani beigās novedīs turpat, kur sevi? tas bija tik apkaunojoši. vai gan viņa mani nevaldzināja tieši dēļ šiem dzertiņiem, ko viņas pašlepnums vērta tik velnišķīgus? un tāpat kā māte, kas visu laiku mainījās - no kauna līdz valdzinājumam, no drosmes līdz svinīgai nopietnībai - tā mani neklausīja arī paša domas, īpaši jau tajā nepastāvīgajā nojausmā, ko tik uztraucošu vērta viegli iztēlojamā Reas vieglprātība.

Poster:	dushanbe
Date:	2008-10-18 19:24
Subject:
Security:	Public

viņa maigi pieklusināja teikumus un smējās.
- jā, māt, - es nomurmināju.
es biju pārsteigts. nospriedu, ka viņa tikai maskējas zem šiem smiekliem.
tad māte piecēlās un mēs devāmies pie galda.
- tu apzinies, ka šī atbilde mani nemaz nepārliecināja. izskatās, ka man vajadzēs uzņemties arī tavus grēkus.
viņa izplūda smieklos. bet skumjā patiesība - ko es tā mīlēju - nepazuda zem šīs maskas.
- māt! - es iesaucos.
viņa izplūda smieklos. bet skumjā patiesība - kas man tā patika - spīdēja šai maskai cauri.
- māt! - es iesaucos.
- mātei nāksies tevi pamācīt.
viņa izstiepa rokas un sapurināja mani aiz vaigiem.
- paskaties!
- ...
- nepietiek tikai ar to, ka tu mīli mammu, esi gudrs, skaists un tik šausmīgi nopietns... ka man reizēm paliek bail. cik tu tālu tiksi ar savu nopietnību, ja noliegsi citu prieku?
es domāju par noziegumu un nāvi... es aizgriezu seju.
- tu arī esi nopietna, māt.
- kāds tu esi muļķis! un netaisi tādu seju! tu tā arī paliksi par muļķi, ja neiemācīsies vieglumu.
visa manis uzceltā sistēma - mans patvērums, sagāzās. māte dažreiz mēdza būt labā garastāvoklī, bet viņai nekad nepiemita tik nevaldāms prieks, tāda līksmība, ka tā lika man aizvērties.
arī pie pusdienu galda viņa joprojām bija jautra, izsmēja manu nopietnību un pret paša gribu mani sasmīdināja.
- lūk, es esmu skaidrā, bet tik un tā pilnīgi nevaldāma. vari lepoties ar savu dziļdomību - redzi, kādā stāvoklī tā mani novedusi! pasaki man, bet bez kādiem jokiem - tu esi nobijies?
- taču... nē.
- žēl gan.
viņa atkal sāka smieties un aizgāja prom.
es paliku ēdamistabā, apsēdos vienā stūrī galvu nokāris.

Poster:	dushanbe
Date:	2008-10-18 18:17
Subject:
Security:	Public

atgriezusies māte ievēroja, kādi man riņķi zem acīm. viņa pasmaidīja:
- mums tas vienreiz jāizbeidz, - viņa teica. - es šovakar esmu pagalam, tāpēc likšos gultā.
- mēs izskatāmies drusku līdzīgi, māt. paskaties spogulī, tās iekritušās acis...
- man arī tā liekas, - viņa teica. - bet man labāk patīk, kad tu blēņojies, nevis izskaties samocīts.
to pateikusi, viņa sirsnīgi iesmējās un noskūpstīja mani.
es viņu satiku nākamajā dienā pie pusdienām. viņa iesaucās:
- es negribu vairs redzēt šo skumjo seju! zini, kā Rea tevi sauc?
- kas ir Rea?
- pareizi, tu viņu vēl nepazīsti. tu viņu vienreiz satiki trepēs. tā ir viena ļoti skaista meitene, bet tu, acīmredzot, baidies no skaistām meitenēm. Rea gan tevi pamanīja un atpazina tevī skaisto zēnu, par kuru es viņai tiku stāstījusi. tagad viņa man mēdz apjautāties: "kā klājas mūsu Skumjajam bruņiniekam?" man liekas, ka ir laiks mazliet atturēties no vientulības - zēni tavā vecumā satiekas ar sievietēm. mēs ar Reu šovakar iesim izklaidēties. es nebūšu sēru drēbēs, iesaku arī tev uzvilkt ko elegantu. es aizmirsu pateikt: Rea man ir liela draudzene. viņa ir burvīga, dejotāja - pēc profesijas, viena no trakākajām meitenēm pasaulē. mēs pārnāksim ap pulksten pieciem, un jūs varēsiet iepazīties, ja vēlies. mēs iedzersim ko atspirdzinošu, pirms doties vakariņās.

Poster:	dushanbe
Date:	2008-10-18 17:52
Subject:
Security:	Public

smiekli ir dievišķi, un tie ir pat vēl netveramāki par asarām.