atgriezusies māte ievēroja, kādi man riņķi zem acīm. viņa pasmaidīja:
- mums tas vienreiz jāizbeidz, - viņa teica. - es šovakar esmu pagalam, tāpēc likšos gultā.
- mēs izskatāmies drusku līdzīgi, māt. paskaties spogulī, tās iekritušās acis...
- man arī tā liekas, - viņa teica. - bet man labāk patīk, kad tu blēņojies, nevis izskaties samocīts.
to pateikusi, viņa sirsnīgi iesmējās un noskūpstīja mani.
es viņu satiku nākamajā dienā pie pusdienām. viņa iesaucās:
- es negribu vairs redzēt šo skumjo seju! zini, kā Rea tevi sauc?
- kas ir Rea?
- pareizi, tu viņu vēl nepazīsti. tu viņu vienreiz satiki trepēs. tā ir viena ļoti skaista meitene, bet tu, acīmredzot, baidies no skaistām meitenēm. Rea gan tevi pamanīja un atpazina tevī skaisto zēnu, par kuru es viņai tiku stāstījusi. tagad viņa man mēdz apjautāties: "kā klājas mūsu Skumjajam bruņiniekam?" man liekas, ka ir laiks mazliet atturēties no vientulības - zēni tavā vecumā satiekas ar sievietēm. mēs ar Reu šovakar iesim izklaidēties. es nebūšu sēru drēbēs, iesaku arī tev uzvilkt ko elegantu. es aizmirsu pateikt: Rea man ir liela draudzene. viņa ir burvīga, dejotāja - pēc profesijas, viena no trakākajām meitenēm pasaulē. mēs pārnāksim ap pulksten pieciem, un jūs varēsiet iepazīties, ja vēlies. mēs iedzersim ko atspirdzinošu, pirms doties vakariņās.