Laimīgs arī var būt dažādi - kā pieaudzis cilvēks vai kā bērns. Pieaudzis cilvēks priecājas no "meta-līmeņa", redzot, ka lietas notiek labi, kamēr bērns ir egoistisks un nespējīgs rēķināties ar sekām. Tam bērna priekam nav ne vainas, kamēr tas neskar nevienu citu. Pieaugušā prieks ir citiem derīgs.
Turklāt - pieauguša cilvēka prieks ir par realitāti, bet "bērni" "dzīvo citā realitātē", kas nozīmē - no tiem jāuzmanās kā no psihotiskiem heroīniķiem. Vnk saprātīgi, ja gribi nosargāt savu prieku par to, ka ir labi.