Mja, spējīgs jaunietis, ar iekšām.

Viņš kaut kā sarežģīti un emocionāli tur visu aprakstījis, ar pamatīgu sirrealitātes piedevu... Bet patiesībā tak tas ir gaužām vienkārši. Brīvā tirgus apstākļos pie pietiekamas kapitāla koncentrācijas un starptautiskošanās loģisks ir posms, kad uzņēmuma vadība sāk aizdomāties - a par ko mēs viņiem [tb attiecīgajai valstij] īsti maksājam? Par to, ka birojs mums tur mētājās? Da nu nafig, nevajag mums tur biroju. Par tirgu? Tirgojam tak Āzijā arī un neko nemaksājam. Nu tad par ko? Pieņem darbā kaut kādus fizmatu izcilniekus, kas situāciju atrisina.

Savukārt "attīstītās demokrātijas", kas principā jau sen nav vairs īsti demokrātijas, agrāk vai vēlāk atiežas un vienkārši iebāž kaitīgos vadītājus cietumā. Tādēļ pamatā svarīgi ir 2 jautājumi - politiskā ietekme un pacietības mērs. Atbilstoši viņus sabalansējot, darīt var dajebko.

Bet malacis, viennozīmīgi.