pajautaa

Mi na le no

« previous entry | next entry »
Sep. 25., 2013 | 09:24 am
posted by: zupcis in pajautaa

Savulaik pamatskolas mūzikas stundās tā vietā lai bērniem mācītu standarta notis tika mācīta kaut kāda dīvaina nošu alternatīva. Atceros, ka plaukstas vajadzēja izliekt dažādās formās un katrai formai bija sava skaņa. Bija tur kautkādi mi, ne, la, no, utt. Varbūt kāds atceras un var paskaidrot kāds pamatojums bija šai dīvainajai aktivitātei.

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {11}

snark

from: [info]snark
date: Sep. 25., 2013 - 11:24 am
#

Teorija (kā tas pienākas teorijai) ir ļoti skaista. Praksē šis skaistums (manā skolā) pārvērtās prasībā mācīties dziesmas no galvas šajā pierakstā. Iespējams, ka vajadzēja arī kustināt roku. Kopumā ideāls treniņš atmiņai, un nokaujoša nodarbe vecākiem, kam es šo joleminasoratitiraralelesorajojo vakaros monotnā balsī penterēju priekšā, kamēr viss bija kārtīgi iezubrīts. Tā arī esmu palicis neziņā, ko tieši viņi man centās iemācīt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Pelēks krauklis

from: [info]far_away
date: Sep. 25., 2013 - 11:47 am
#

Nu, atmiņu arī trenēt mācīja (apvienojot dzirdes un kinētisko atmiņu), un veidot pareizas skaņas (vismaz mums vajadzēja muti plaši kustināt un tās skaņas no sirds dziedāt), nekas dižs zem tā visa neslēpjas.

Un tās jo-le-mi skaņas apzīmē konkrētu nots pozīciju gammā, kas katram mažoram/minoram var sākties ar citu noti, piemēram, ja tev būs re mažors, tad notis būs: re, mi, fa-diez, sol, la, si do-diez, re, bet ja liks re mažoru izdziedāt, tad re vietā lietosi "jo", mi vietā "le", "fa-diez" vietā mi u.t.t. Nezinot notis un to, kur kurā mažorā vai minorā ir diezs vai bemols, tu tik un tā jebkuru gammu vari izdziedāt ar jo-le-mi-na.

Atbildēt | Iepriekšējais