Sep. 25., 2013 | 11:47 am
No:: far_away
Nu, atmiņu arī trenēt mācīja (apvienojot dzirdes un kinētisko atmiņu), un veidot pareizas skaņas (vismaz mums vajadzēja muti plaši kustināt un tās skaņas no sirds dziedāt), nekas dižs zem tā visa neslēpjas.
Un tās jo-le-mi skaņas apzīmē konkrētu nots pozīciju gammā, kas katram mažoram/minoram var sākties ar citu noti, piemēram, ja tev būs re mažors, tad notis būs: re, mi, fa-diez, sol, la, si do-diez, re, bet ja liks re mažoru izdziedāt, tad re vietā lietosi "jo", mi vietā "le", "fa-diez" vietā mi u.t.t. Nezinot notis un to, kur kurā mažorā vai minorā ir diezs vai bemols, tu tik un tā jebkuru gammu vari izdziedāt ar jo-le-mi-na.
Un tās jo-le-mi skaņas apzīmē konkrētu nots pozīciju gammā, kas katram mažoram/minoram var sākties ar citu noti, piemēram, ja tev būs re mažors, tad notis būs: re, mi, fa-diez, sol, la, si do-diez, re, bet ja liks re mažoru izdziedāt, tad re vietā lietosi "jo", mi vietā "le", "fa-diez" vietā mi u.t.t. Nezinot notis un to, kur kurā mažorā vai minorā ir diezs vai bemols, tu tik un tā jebkuru gammu vari izdziedāt ar jo-le-mi-na.