pajautā! -

1) no iur.- pieraadiit gruutaak, kaa tieshi viss ir bijis.
2) no cilveeciskaa nekaads pamatojums nevareetu buut.. tak ne jau noilgums kaa atziniiba par veixmiigu likuma apieshanu.

ja kas, ne visiem noz. nodar. ir noilgums. genociidam nav.

juridiski -- pēc tik ilga laika kāds ir noilgumam pierādījumi nav pietiekami (nesaglabājas jau daudz kas tik ilgi).

cilvēciski -- nafig turēt ļaunu prātu.

Izdari noziegumu un cilvēciskais pamatojums parādīsies momentā!

Juridiskais, Latvijā - krimināllikuma 56. pants.

Tiek uzskatīts, ka ja persona šajā laikā jaunu noziedzīgu nodarījumu nav izdarījusi, tad ir labojusies.

Sodam jau ir jānovērš jauni noziegumi, jāaudzina persona - a šajā gadījumā gan jauns noziegums novērsts, gan persona ir labojusies. Valsts jau ar sodu nepilda atriebības funkciju.

Zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu, ja noziegums nodarījis zaudējumus, var skatīties atsevišķi - tam ir civiltiesiskais noilgums (pārsvarā 10 gadi), kas var iznākt gan garāks, gan īsāks par krimināltiesisko, pie tam tā atskaites punkts var būt pavisam cits.

Tie kļūst par vainu pastiprinošiem apstākļiem (?)

Ja izpilda, kamēr pirmajam nav beidzies noilgums, noilgumu skaita no pēdējā nozieguma, un skaita garāko termiņu no abiem.

Ja jauns noziegums izdarīts pēc pirmā notecējuma un nekādi nav uzskatāms par tā iepriekšējā daļu, turpinājumu vai atkārtojumu- tad gan it kā vairs nē - jo, redz pierādīt vainu var tikai tiesā, bet apsūdzību vairs izvirzīt nav iespējams. Lai gan - atkarībā no aptākļiem, tas var būt viens no argumentiem, ko tiensesis ņems vērā izlemjot tieši kādu sodu piešķirt, par konkrēto jauno nodarījumu likumā paredzētajā intervālā. Un tie intervāli, kā, iespējams, zini ir ļoti ļoti plaši.