pajautā! - Pilsētas velosipēds

Man jau divus (vai trīs?) gadus ir šitāds. Vienīgā sūdzība, ka sēdeklis nav super polsterēts plus ar atsperēm kā vecajiem krievu velosipēdiem. Bet tādus sēdekļus laikam vispār nevar dabūt. Antinatālistu konspirācija.

Neesmu svēris, bet līdz ceturtajam stāvam staipu bez problēmām.

Ja pagrūti cilāt, laiks nomest paša svaru un paaudzēt muskuļu masu.

Viss, ko māku, ir griezt pedāļus un turēt līdzsvaru. Paldies, ka izglītoji. Tagad jāatrod kāds, kas māk to sēdekli pareizā leņķī pagriezt un pievilkt tā, lai turās.

Vispārīgi runājot - ja amortizatora dakša ir no lētā gala, tad labāk jau nu cieto - mazāks svars, nav rūpju par apkopi un funkcionāli daudz neatšķirsies (tāpat uz apmalītēm būs stūre jāparauj augšā).
Velosipēda svars ir būtisks, ja daudz jānēsā pa trepēm, braukšanas funkcijas pa pilsētu tas neietekmē.
Bildītēs redzamie veļļuki ir forši ar to, ka ir visi dubļubleķi un bagāžnieki; ja tie ir jāliek plikam ritenim, tad beigās sanāk padārgi.

Svars, kurš atšķiras dažu kilogramu robežās, nav tik nozīmīgs, ja nerunā par kaut kādiem 20 kg smagiem velosipēdiem. Normāli pilsētnieki, tādi kā attēlā redzamais, sver +/- vienādi, ja grib uz vieglo pusi, tad cena kāpj ģeometriskā progresijā :)
Ko es iesaku jebkuram velosipēda pircējam - pabraukāt ar iepatikušos modeli un, ja sajūtas uz tā ir labas, pirkt nost. Visādi objektīvi rādītāji neko nenozīmē, ja velosipēds nešķiet ērts un patīkams braucamrīks (tāpat kā ar kurpēm, kuras nevar pirkt ar domu, ka tagad drusku spiež un rīvē, bet gan jau ievalkāsies :))

kalkhoff - brends kā brends. brends, kamēr vien tas vispār ir velosipēds, nevis kaut kāds gerkena/maksimas/rimi simtslatu ķīnietis, neko daudz neizsaka, aprīkojums tikuntā ir nevis paša brenda, bet citu un visiem brendiem plusmīnus vienu un to pašu ražotāju ražots.

pilsētas velosipēdiem ir vairākas pasugas. ir tādi, kas ir paredzēti ātrai braukšanai ar sportisku sēdpozīciju, ir tādi, kas ir vairāk orientēti uz komfortu, un uz kuriem sēdēšana sanāk ar taisnu muguru, un tie pirmie, visbiežāk, ir ar cietajām dakšām, un tie otrie gandrīz vienmēr ir ar amortizatoru. šie divi tevis minētie kalkhoff modeļi izskatās esam tajā spektrā kaut kur pa vidu.
vēl, taisnības labad jāpiemin, ir tādi retro-klasiskie pilsētas velosipēdi, kas cenšas izskatīties kā tādi, kas būtu pirms 50 gadiem ražoti, tie pārsvarā ir "taisnu muguru" pozīciju un visi ar cietām dakšām un tērauda rāmjiem, jaunie ērenpreisi ir tipisks piemērs tādiem, bet pieņemu, ka uz šo kategoriju tu neskaties.
ja tu brauksi pārsvarā pa ietvi, tātad tu nebrauksi ātri, un tev, acīmredzot, pirmkārt būtisks ir braukšanas komforts jebkādā izpratnē. pie tāda (niecīga) braukšanas ātruma, ar kādu pārvietojas rīgas pa ietvēm braucēji, amortizatordakša komfortā neko daudz neietekmē. velosipēda piemērotība pēc izmēra un subjektīvs ērtums būs nozīmīgāks par amortizatora esamību.

tava vienīgā opcija ir divritenis ar fiksētu aizmugurējo rumbu