pajautā! - viedoklis

kristīgajā izpratnē mani šis jautājums arī mulsina - ja dvēsele nāk no dieva, nodzīvo dzīvi uz zemes un pēc tam atgriežas pie dieva, tad kāda ir jēga pasākumam? ok, dzīve un ciešanas attīsta dvēseli, palīdz tai kļūt labākai utt, bet tad atkal tas paredz, ka tā sākotnēji nav ideāla. turklāt, tā kā dvēseles neatgriežas, bet tiek tikai norūtētas uz paradīzi vai elli, tad tam, kā Tu nodzīvo savu dzīvi, it kā ir izšķiroša nozīme. tjipa, sistēma, ka atšķirot perfektās dvēseles no neperfektajām..
tad jau jēdzīgāka ir budistu doktrīna (vismaz tas ko es zinu par viņu izpratni), ka dvēsele atdzimst tik daudz reižu dažādās būtnēs un pasaulēs, cik tas ir nepieciešams, lai dvēsele attīstītos līdz apgaismībai vai kaut kā tā. un arī, sākotnējā dvēsele nav ideāla.
da vispār uzsiti vēlmi atkal pameklēt, palasīt ko par šo jautājumu..

Nevaru atmest ateistiski-materiālistisko skatījumu. Jo mana cieša parliecība ir, ka dvēseles nav vispār, ne ideālas, ne kādas citādas. Ir tikai ķīmija un elektriskie impulsi. Un tie nekādā ziņā nav nedz ideāli, nedz grēcīgi, vienkārši turpina savu darbu evolūcijas lielajā ķēdē.
Baidos, ka pat Vatikānā uz šo jautājumu Tev neviens nesniegs precīzu atbildi, bet mēģinās izlīdzēties ar mistērijām un muldēsies garām un apkārt.

Spoki vai nu ir galvā, vai nu tiem atrodas kāds racionāls izskaidrojums. Pat, ja šķiet, ka racionāla izskaidrojuma nav, tad, visdrīzākais, tāds vēl nav atrasts.