pajautā! -

Savai neirotiskajai kaķei depresijas laikā (kad jauns kaķis sāka izjaukt iekšējo hierarhiju un visus pēc kārta sita) palīdzēju, pievēršot pastiprinātu uzmanību un daudz, daudz masējoši glaudot - tas palīdz atslābināties un aizmirsties, līdzīgi, kā cilvēkam. Un jādod laiks. Jauns biedrs arī var palīdzēt, protams, ar nosacījumu, ka būs maiga rakstura, ne ļoti dominants, bet to jau grūti paredzēt.

Jauki, lai veicas kaķzvēram tikt galā. Labi zinu, cik nomācoši ir redzēt viņus skumjus un nezināt, kā palīdzēt.
Manai palīdzēja arī gulēšana blakus naktīs, jo sevišķi atslāba, ja paņēmu rokas ielokā vai tamlīdzīgi - lai it kā lielāka dzīva būtne ir apliekusies apkārt. Principā viss, kas saistīts ar pieskārieniem, ķermeņa siltumu un tuvumu, jo tas gan veinkārši mierina, gan arī instinktu līmenī atdarina mātes rūpes un tuvību, kas kaķim asociējas ar absolūtu pasargātību un mieru.

Kamēr rotaļbiedrs nav ieradies, labs risinājums varētu būt mietiņš ar spalvu pušķi galā - gan kaķzvērs izplosīsies ar visiem nagiem, gan rokas pasargātas. :) Pie tam, ja ļauj spēlēties ar roku un pārāk aktīvas skrāpēšanās gadījumā ļauj saprast, ka ir sāpējis, tad vismaz visi mani mūža kaķi ir iemācījušies spēlējoties nagus nelietot - pat visspārdīgākie.

Es domāju, kamēr viņš ir tik depresīvs, ka negrib nekādas mantas un grib tikai ar dzīvu būtni, tad varētu būt vērts nedaudz piekāpties, iepirkt krēmu "Vita" (lieliski palīdz aizdzīt kaķu skrāpējumiem) un dot viņam to prieku paspēlēties ar kādu savējo. Tas ir līdzīgi kā cilvēks pēc kāda radinieka nāves mēdz meklēt iespējas komunicēt ar cilvēkiem, kas vizuāli vai pēc sociālās lomas atgādina aizgājēju, vai imitēt tās darbības, kas agrāk kopā veiktas.

Jā, tas arī noteikti. Kaķi parasti ļoti seko sava saimnieka izjūtām. Tā kā es ar savām kaķēm arī daudz sarunājos, tad nevarētu nākt par ļaunu sāpes izrunāšana ar kaķi un lūgums mēģināt pa abiem izsāpēt, saņemties un dzīvot tālāk, kaut vai, lai nenodarītu skādi sev pašam. Ja ne vārdiski, tad emocionāli kaķis to sajutīs un sapratīs.

mums te vienam chalim lika nomierinosho siksninju, kur it kaa ar dabiigaam smarzhvielaam nomierinoshais efekts. nav iisti skaidrs, kaa tas iedarbojaas un cik lielaa meeraa, bet var meegjinaat.

Tie "laimes hormoni" tajās mantās ir dzimumhormonu smaržu atgādinošas vielas. No tiem viņi tikai uzbudinās un satraucas, nav vērts, ja mērķis ir nomierināt.

Nu jā, feromoni = dzimumhormoni, un pēc apraksta var spriest, ka paredzēti, lai kaķis saostu, ka teritorijā ir bijuši citi kaķi, tātad, tā ir droša, bet reāli viņi vienkārši rod stimulu pastiprināti iezīmēt teritoriju un uztraukties, vai tūlīt nenāks tas svešais kaķis karot.

Nu jauns kaķa biedrs will do.

Tā kā man arī viens kaķis kādu laiku bija visai depresīvs, tad es centos rakt internetus, cerībā rast kādus padomus, ko darīt un šo to arī atradu. Īsumā - mēģināt ievilkt rotaļās, pēc iespējas vairāk dažādot viņa vidi un radīt patīkamus pārsteigumus (bet nebiedēt un neradīt stresus, aizvedot, piemēram, uz vietu, kas viņam riebjas), mīļot, kad paliek viens, atstāt radio/tv, vai iestatīt, lai ik pa laikam ieslēdzas. Visur bija likts uzsvars uz mēģinājumiem kaķi izklaidēt. Mainīt rotaļlietas, viņam redzot, "slēpt" tās vietās, no kurienes viņš tās var pats izķeksēt, likt viņam kustēties utt.

Es pati arī baiļojos, bet zinu, ka mūsu kaķis ir neiedomājami sabiedrisks un draugu viņam obligāti vajag. Tikai nekad jau iepriekš nav zināms, vai tieši ar izvēlēto minci sadraudzēsies.

Paldies par ieteikumiem, noteikti pamēģināšu!

sagadāju citu draugi, ar bij līdzīgs gadījums:(