pajautā! -

naftu tak

tur, kur būvēs jauno admin. centru? tur ap 17. gs bija Kobrona skansts, ļaudis meklē vēstures liecības.

Sākti arheoloģiskie izrakumi Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā



Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajam centram paredzētajā būvniecības vietā Jelgavas ielā 1, Rīgā, šonedēļ sākušies arheoloģiskās izpētes darbi. Arheoloģiskos izrakumus veiks LU Vēstures un filozofijas fakultātes un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti izpētes darbu vadītāja, Dr. hist., docenta Andra Šnē vadībā.



Arheoloģiskā izpēte notiks divos vairākus simtus kvadrātmetru lielos laukumos, kuros izrakumu laikā tiks pārbaudīts, vai zem zemes neslēpjas liecības par Kobronskansti, kuras kādreizējā teritorijā iekļaujas mūsdienu Jelgavas ielas 1 zemes gabals.



Kobronskansts būvniecība sākās 1621. gadā, zviedru karaspēkam aplencot Rīgu un izveidojot šajā vietā zemes nocietinājumu. Skansts nosaukta tās cēlāja — zviedru pulkveža Kobrona vārdā, bet vēlākos gadsimtos tai doti arī citi nosaukumi (Orānienbaumas skansts, Pētera I skansts). 1641. gadā skansti pārbūvēja, ierīkojot bastionus, ravelīnus un aizsarggrāvi, un tā rezultātā skansts ieguva zvaigžņveida formu. 17. gs. otrajā pusē tika nojaukts netālu izvietotais t.s. Rīgas Sarkanais tornis, kas, iespējams, celts jau 14. gadsimtā, bet rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi minēts 1483. gadā. Ap Sarkano torni viduslaiku beigās bija izveidojies vecākais, turklāt blīvi apdzīvots, ciems Pārdaugavā. 17. gs. beigās pie Kobronskansts vēl atradusies ķieģeļu noliktava un ceplis. Kobronskanstij bija nozīmīga loma 17. gs. un 18. gs. sākuma militāro konfliktu norisēs pie Rīgas, un tās atjaunošanas un paplašināšanas darbi notika vēl 1810. un 1854. gadā. Taču 19. gs. otrajā pusē, skanstij zaudējot militāro nozīmi, caur tās teritoriju tika izbūvēta Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līnija un izveidotas jaunas ielas. Tādējādi 19. gs. beigās skansts bija daļēji norakta un sabrukusi, daļa vaļņu nolīdzināti, bet vairāki grāvji aizbērti. Tā kā pagājušā gadsimta sākumā bijušās skansts vieta bija pārvērtusies purvājā, tad 1908. gadā skansts un tās esplanādes teritorijā tika nolemts ierīkot pilsētas parku. Zemes izlīdzināšanas darbi skansts teritorijā notika arī 1920. gados, savukārt 1930. gadu otrajā pusē šajā vietā sāka veidoties rīdzinieku Torņakalna dārziņu kolonija, kas pastāvēja arī pēc Otrā pasaules kara.



Arheologs Andris Šnē: „2011. gada arheoloģisko izrakumu laikā tiks turpināta pagājušajā gadā iesāktā kādreizējās Kobronskansts vietas pētniecība, cenšoties noskaidrot kultūrslāņa stratigrāfiju un iegūt liecības par iespējamām apakšzemes konstrukcijām. Spriežot pēc pagājušā gada arheoloģiskās un ģeoloģiskās izpētes rezultātiem, pētāmajā teritorijā sagaidāms arheoloģiskais kultūrslānis. Tas attiecināms vismaz uz 17. gs., kad šajā vietā pastāvēja skansts, lai gan, iespējams, tiks iegūtas arī uz senāku laika posmu (viduslaiku Livonijas un agro jauno laiku periodu) attiecināmas liecības.”



Arheoloģiskie izrakumi Jelgavas ielā 1 turpināsies līdz 12. augustam.



Par LU Akadēmisko centru

Torņakalna rajonā līdz 2023. gadam LU plāno izveidot modernu infrastruktūru ar apmēram 10 būvēm un kopējo platību 120 000 kvadrātmetru. Pirmo kārtu, Dabas un dzīvības zinātņu centru, iecerēts pabeigt līdz 2014. gada 30. septembrim. Projekta kopējās izmaksas ir plānotas 22 736 757 LVL apmērā, no tiem 19 326 244 LVL Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 1 630 225 LVL valsts budžeta finansējums un 1 780 288 LVL – LU finansējums.



Dabas un dzīvības zinātņu centrā ar kopējo patību 15 030 kvadrātmetri atradīsies viss nepieciešamais ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un zemes zinātņu, medicīnas studijām, kā arī zinātniskā bibliotēka – lasītava, administrācijas un saimniecības telpas, rekreācijas zonas.