pajautaa

Mazo sugu suņi

« previous entry | next entry »
Maijs. 1., 2011 | 08:21 am
posted by: romija in pajautaa

Labrīt!
Vai taisnība, ka mazo sugu suņi radīti tikai "slimu vajadzību apmierināšanai"? Un kādas ir šīs slimās vajadzības?

Paldies.

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {37}

kašķīša dzirnaviņas

from: [info]romija
date: Maijs. 1., 2011 - 03:17 pm
#

Mana lielā mīla ir kaķi. Bet bijuši tikai divi; viens bērnībā, bet otrs pirms gadiem desmit - ruds klaidonītis. Nomira ar nieru kaiti (tā ārsts teica), uz brīdi, šķiet, pasaule toreiz apstājās...
Biija liels suns, vedu skolā. Kādā tumšā rudens vakarā pastaigājāmies piemājas mežā (tādā kā aizaugušā, vecā parkā). Nez no kurienes uzradās braucējs (tur braukt ir aizliegts) un notrieca suni, jo es neapdomīgi devu komandu "pie manis". Vilku mājās uz plašķa, apglabāju un nodomāju "nekad vairs".
Tomēr.
Tagad pie manis dzīvo yorciņš. Saimniece bieži brauc komandējumos, bet sunim ir astma.
Nolēmām tā, ka mazais paliek pie manis, jo tā "mētāšana" no vienas vietas uz otru sunim nāca par sliktu. Es pati bieži braucu prom no Latvijas, bet mazais vienmēr līdzi somā. Ārpus Latvijas tikai vienu reizi Norvēģijā vācu tūristi pazirgojās, bet šeit to vien dzird "žurka", kājslauķis", "bezsmadzeņu vīkšķis". Un nav viņam nevienas drēbes, bantes, nekā. Tikai kakla siksniņa.
Un komandas viņš visas zin kā sunim pieklājas. Tikai komanda "ņem ciet" viņam neiet kā nākas, viņš atnes gumijas cālīti.:)
Jā, tāds, lūk, stāsts. Un es gribēju izlobīt no šodien šeit teiktā, kā tad izpaužas tās manas slimās vajadzības?
Un paldies Tev par komentu. Tava sapratne ir fantastiski mierinoša. Paldies.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Hlorēts ūdens

from: [info]lennay
date: Maijs. 1., 2011 - 05:42 pm
#

Suns ļoti smalki jūt saimnieku, gan mirkļa garastāvokļus, gan globāli - raksturu un tā; suņi arī lieliski jūt, vai saimnieks ir neapmierināts ar suni vai dēļ suņa (arī to, ka tevi satrauc apkārtējo komentāri par viņu), vai ar kaut ko ar suni nesaistītu (pirmajā gadījumā viņš jutīsies vainīgs un frustrēts sāks neadekvāti uzvesties un/vai saslims), otrajā - līdzjūtīgs, bet ne vainīgs). Ja tev šis suns patīk un tev ar viņu ir saikne, tad izmēram nav nozīmes, un negatīvās piezīmes laid pār galvu, neļauj tām sevi (un līdz ar to dzīvnieciņu) uztraukt :)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

kašķīša dzirnaviņas

from: [info]romija
date: Maijs. 1., 2011 - 07:19 pm
#

Jā, suņi jūt.
Jau pāris gadus viņš man pats mīļākais visā pasaulē. :) Tāpēc laikam satraucos par neadekvātu agresivitāti, bet varbūt tāpēc, ka viņam tā astma (zinkā, slimus jau vairāk žēlo), nezinu.
Mana freidliste varbūt pat atceras, kā pirms gadiem atcēlu braucienu pēc brauciena, jo nevarēja laikā nokārtot viņa izbraukšanas dokumentus. Iespējams, ka arī tas dažiem nešķita pareizi. Ja ir laba darba piedāvājums, tad visu iesviež krūmos un duj. Šis stāsts nav par mani.
No dažiem komentiem sapratu to, ka krīt uz nerviem suņu solāriji (esmu atpalikusi, pirmo reizi dzirdu par tādiem), cilvēku drēbes, apkārt staipīšana kā fancy rokassomiņas.
Bet Tu akceptēji pat to!!! Nu, tam jau nepieciešamas zināšanas un pasaules dvesma. :) Labāk atrast mierinājumu un dzīves jēgu suņa ģērbšanā un ķemmēšanā, man šķiet, nekā kaukt, ka jēgas nav nekādas, mesties zem pirmajiem riteņiem katru dienu.;)

Šeit daudz labu komentu. Nācu kā uz giljotīnu, bet Ciba laikam ir viena saprātīga vieta.
Paldies, lennay, par sarunu. :*

Atbildēt | Iepriekšējais