pajautaa

« previous entry | next entry »
Okt. 23., 2010 | 05:46 pm
posted by: kalevala in pajautaa

Vai kāds zina, ap kuru laiku parādījās jēdziens "kārklu vācietis"?

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {14}

Nepabeigtā dienasgrāmata

from: [info]dienasgramata
date: Okt. 23., 2010 - 05:54 pm
#

Rainis 1015. gada 13. oktobrī: "Mūsu tautas bēdas ir lielākas par vārdiem, un arī katra latvja bēdas, jo arī kārklu vāci un spaļu slāvi kā nicinātu savu latvietību, sirdī arī viņi bēdājas, ka nespēj būt latvji."

Atbildēt | Diskusija


Nepabeigtā dienasgrāmata

from: [info]dienasgramata
date: Okt. 23., 2010 - 05:55 pm
#

bet vispār agrāk, ja nemaldos, 18. gadsimta beigās kaut kādos jaunlatviešu rakstos Pēterburgas avīzēs

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


kalevala

from: [info]kalevala
date: Okt. 23., 2010 - 06:03 pm
#

A kā šitādus varēja saukt, piem., 16. gadsimtā??? Mīlenbahs Endzelīns vēl min variantus griķu, putru, skalu vācietis, bet hren viņu zina, kad ij šamie uzradās... Mājās būtu daži drukas avoti, kur cerīgi pazavērt...

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


scriba librarius

from: [info]lemurs
date: Okt. 24., 2010 - 11:22 am
#

lieto kādu no tiem ME piedāvātajiem sinonīmiem, jo "kārklu vācietis" pārlieku rada asociācijas ar 19. gadsimtu, sevišķi tā otro pusi, un vēl jo vairāk ar vēlākiem tā laika ideoloģiskajiem vērtējumiem.
kāda vaina "skalu vācietim", pat ja nav apstiprinājuma, ka tas lietots gana sen? tev tak tāpat kādi 80% leksikas būs tāda, kas attiecīgajā gadsimtā nepastāvēja :)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


kalevala

from: [info]kalevala
date: Okt. 24., 2010 - 12:29 pm
#

protams, protams, kā Tu uzminēji, ka akurāt skalu vācietis jau ir tekstā ietupināts :)

Atbildēt | Iepriekšējais


barvins

from: [info]barvins
date: Okt. 23., 2010 - 06:02 pm
#

Minu, nevis zinu, bet tas varētu būt tapis apmēram tajā laikā, kad parādijās idejas pārvācot latviešus un igauņus, t.i., 19. gadsimta sākumā.
No gūgles: "1819.gadā notika referātu cikls, kurus ievadīja Salgales mācītājs Konrādijs ar savu nostāju, ka nevajag vairs nekādu latviešu. Baltijai jāpaliekot vācu provincei [...] Tas nekavēja tomēr notikt tā sauktai ieplūšanai mazvāciešos, kas notika pilsētās, uz kurām plūda latvieši, meklēdami dzīvītē tikt uz augšu, ieņemt kaut kādus sīkus amatus un uzdevumus, iekļauties tā sauktajā kārklu vācietībā."

Atbildēt | Diskusija


barvins

from: [info]barvins
date: Okt. 23., 2010 - 06:03 pm
#

Ou, dienasgramata jau pamanījās to datumu pavilkt nedaudz agrāk:)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Nepabeigtā dienasgrāmata

from: [info]dienasgramata
date: Okt. 23., 2010 - 06:05 pm
#

man tur ar datumiem kaut kas neštimm

Atbildēt | Iepriekšējais


puasōns

from: [info]anonymous
date: Okt. 23., 2010 - 10:40 pm
#

Vai nav tomēr tā, ka šis bija nicīgs apzīmējums tiem latviešiem, kas paši centās līdzināties vāciešiem kā nu kurš - visi tie Kārklingi, Bērzingi u.tml., kas teica telēķis un gafele?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


kalevala

from: [info]kalevala
date: Okt. 24., 2010 - 10:56 am
#

rotams, rotams, par to jau ir stāsts

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


puasōns

from: [info]anonymous
date: Okt. 24., 2010 - 11:03 am
#

es vienkārši nesaprotu, kāda tam saistība ar "pārvācošanas politiku" etc., ko te kāds piemin. Nedomāju, ka agrāk par 19. gadsimta beigām kas tāds varēja parādīties.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


scriba librarius

from: [info]lemurs
date: Okt. 24., 2010 - 11:13 am
#

bet tak visus agrākos gadsimtus arī ikviens, kas izsitās kādu kārtu augstāk, pārgāja vāciskā mēlē. bet tās izsišanās laikā ir jābūt kādam starpstāvoklim, kurā tu vairs neesi vienai kārtai piederīgs, bet otrā vēl neesi ieplūdis. lai gan, ņemot vērā, ka valoda tolaik ir sociālā stāvokļa, ne tik daudz tautības apzīmējums, kādu nicināmu apzīmējumu, kurā saukt veiksminiekus, kas izsitušies augstāk, varēja radīt vien skaudīgi zemāk stāvošie. bet, tā kā zemāk stāvošajiem rakstu prasmes nebija, maz cerību, ka varētu būt saglabājies kāds apzīmējums, kas ir agrāks par visiem tiem nac. atdzimšanas, taut. pašapziņas mosmes un rosmes utt. laikiem

Atbildēt | Iepriekšējais


puasōns

from: [info]anonymous
date: Okt. 24., 2010 - 11:08 am
#

jā, palieku pie tā, ka tas dzima pēc uzvārdu došanas un kaut jelkādu brīvību un iespēju iegūšanas.

Atbildēt | Iepriekšējais


scriba librarius

from: [info]lemurs
date: Okt. 24., 2010 - 11:16 am
#

bet, šis teksts neapstiprina attiecīgā termina lietojumu 1819. gadā. tā ir atstāstījuma izteiksme! tā gada referāti un tendences šajā tekstā tiek vērtēti daudz vēlākā skatījumā, pievienojot nicīgo attieksmi.

Atbildēt | Iepriekšējais