pajautā! -

Ar rengenu nepietiks - jāveic galvaskausa trepanācija?

konsultācija pie neirologa. Rentgenu netaisīs, varbūt magnētisko rezonansi.

Aizej pie ģimenes ārsta. Ja nepatīk ģimenes ārsts, aizej pie cita ģimenes ārsta.

Datortomogrāfija.

trakakais, kas var būt asins izplūdums smadzenēs un baibai bjūtī.

vau. man arī aptuveni pirms pusgada bija smadzeņu satricinājums, kuru nebija laika izgulēt. pagaidām vienīgais, ko izjūtu, ir nespēja šūpoties šūpolēs vai kaut uzkāpt uz batuta. noteikti pie kāda ārsta. ceru, ka Tev viss būs kārtībā.

Kā jau te saka - ieteicams aiziet pie neirologa. Pirms tam gan labāk aiziet pie ģimenes ārsta un noskaidrot, vai nav kāda cita vaina.
Vēl ir kāda nianse - ja pēc galvas traumas nav apmeklēts ārsts un nav veikti nekādi izmeklējumi, iespējams, ka ģim.ārsts vai nerologs nosūtīs arī uz rentgenu pārbaudīt kakla skriemeļus. Piemēram, reiz vairākus mēnešus mocījos, ārstējoties no smadzeņu satracinājuma, taču Cēsu poliklīnikas neirologa neieinteresētības/nolaidības dēļ, netika pamanīts, ka sagrūsti kakla skriemeļi, kas spiež uz nerviem. Tagad ir sezonas maiņa un, ja kas tamlīdzīgs ir gadījies Tev, iespējams tagad "lien ārā".
Katrā gadījumā, tos ārstus parasti ir jābaksta un nosūtījumi, analīzes, izmeklējumi bez maz vai jāizlūdzas, tāpēc bruņojies ar pacietību, uzstājību un, khm, finasēm (protams, ja Tev vēl nav 18, tad pēdējais atkrīt :) ).
Mjā, ar tādām lietām labāk nejokot.

Bija, uzreiz neizgulēju. Dzēru analgīnu pret galvassāpēm un izgulēju vēlāk.

Nedaudz mazāk kā pirms gada cietu avārijā, avārijas brīdī it kā nekas nopietns nebija, tāpēc devos tālāk dienas gaitās, arī nākamajā dienā devos dienas gaitās, līdz vienā brīdī nenormāli sāka asiņot deguns. Aizgāju pie ārsta, iegāza gultā ar smadzeņu satricinājumu, nogulēju divus mēnešus, vienu brīdi bija tik slikti, ka pat līdz tualetei nespēju aiziet. Ārsts pateica, ka pusgadu galvassāpes varot būt norma, pēc tam gan būtu jāsatraucas, bet, tfutfutfu, viss kārtībā.

Ieteiktu aiziet pie ģimenes ārsta aprunāties, viņš iedotu nosūtījumus pārbaudēm.

Var gan gadīties, ka neko neatradīs - man pēc neizgulēta smadzeņu satricinājuma pēc kāda laika sākās tādi jocīgi gļuki- piemēram, ne no šā, ne no tā, palika gandrīz pilnīgi tumšs gar acīm, nu tā, ka gandrīz neko nevar redzēt, un nepārgāja kādu brītiņu, un tas pat nesaistīti ar celšanos vai kustēšanos vai ko, tā nekontrolējami, vienkārši mierīgi sēdi lekcijā, pieraksti dzirdēto, un palēnām kļūst tumšs, un vairs neko neredz, sēdi 95%tumsā un neredzi, ko raksti. Bez reiboņiem. Nebija diezko patīkami.
Vēl bija arī tāds grūti aprakstāms gļuks - viss redzamais reizēm bija it kā hm, ieplīsis, kā stikls, lūzuma vietās deformējoties kā lauskas malas.
Pārbaudes bija vairākas - rentgens, sonogrāfija, doplerogrāfija(asinsvadu izmeklēšanu ar ultraskaņu), laikam kaut kas vēl. Bet neko tādu īpašu neatrada, tikai iedzimtas skriemeļu +/- deformācijas.
Ar laiku šie gļuki pārgāja.
Galvassāpes gan joprojām mēdz būt visai bieži (pirms satricinājuma nebija gandrīz nekad). Un bieži gadās rakstot sajaukt burtu un zilbju secību - veidojas cits vārds, kas ir sakarīgs un ar nozīmi, bet neierakstās kontekstā. Atmiņa un koncentrēšanās spējas arī manāmi pasliktinājušās.

Īsāksakot - visi, kam gadās satricināt smadzenes- GULIET! :/

nokritu, sasitu galvu, nezigulēju, jo vispār biju aizmirsusi/neiedomājos par tādu lietu kā satricinājumu. mēnesi vēlāk, kad sāku kļūt daudz izklaidīgāka kā parasti un aizmirst visādus ikdienišķus un darba sīkumus, painteresējos pie radinieka-ģimenes ārsta. dzēru mēnesi piracetāmu. nekādu mistisku galvas sāpju. tiesa, uzreiz pēc kritiena gan - smadzenes bija kā sāpīga tricelīga želeja, pie katra papēža pieskāriena zemei, galvā dūra, tāpēc turpināju vien lēnām [jo ātri nevarēju - spiediens galvā neļāva] turpināt braukt ar riteni ļoti izvairoties no apmalēm un bedrēm.

piracetāms noteikti būs jādzer. vismaz - parasti to liek dzert.

un - cik dzirdēts - ja nav izgulēts uzreiz pēc negadījuma, pēc tam gulēšana neko daudz nelīdzot.