pajautā! -

To bulšitu par bērna karmu vari paturēt pie sevis, bērniem ir raksturs, zīdaiņiem ir pamatprasības, kas ir noteicošās viņa dzīvē - kuras viņam ir jāapmierina un ja netiks apmierinātas, tad viņš par to vecākiem ziņos. Reizēm arī vienkārši citi cilvēki var bērnu satraukt. Vecāki mūsdienās ir sasodīti moderni un bērniem ļoti daudz atļauj. Runa nav par nemācēšanu audzināt, runa ir par audzinšanas metodēm. Mums pašiem ir tā, ka tas, ko mēs atļaujam saviem puikām, mūsu vecāki mūžam nebūtu mums ļāvuši.
Diskusijas beigas.

Loģiski! Es pilnībā piekrītu, jo svešs sīcis man ir ir "trauceejoss, blaujoss etc un ka vacaku definicija pec noklusejuma: nejeedz audzinaat..." A mans - cita lieta!

Tur nav nekā dīvaina - es sāku tā uzskatīt, kad pēc negulētas nakts lidmašīnā 6 h no vietas man aiz muguras pret manu krēslu kkāds krievu knēvelis dauzīja kājas, otrs turpat blakām dziedāja tizlā balsī kko par tuči un zīdainis kliedza 45 minūtes ik pēc katrām 1o klusuma minūtēm. Vot, sāku nīst visus man traucējošos sīčus (izņemot savu) sabiedriskās vietās.