pajautā! -

esmu arī viena ceļojusi. tas ielas harassments ir tikai pirmais kultūrslānis, kam viegli tik cauri ar dažiem trikiem, bet tos neiesaku pārkāpt:
1) ģērbties vairāk vai mazāk kā vietējām, piesegt rokas, kājas, kaklu, galvu.
2) uz piesiešanos atbildēt stingri bet laipni (nevis tipa z b atšujies, vai ignorēt, bet ar mugurkaulu, piemēram, paldies, es jau paēdu, es jau iztērēju naudu, es nerunāju franciski, uzredzēšanos. esmu precējusies. Tas ir energy work savā būtībā, viņi ļoti intuitīvi un dzīvnieciski lasa tavu auru.
3) nēsāt makā kāda vīrieša bildi, ko rādīt un teikt, ka tas ir tavs draugs/vīrs.
4) izņemot patiešām tūristiskas vietas, kā Djemma el Fna Marakešā (kur tieši ir interesanti tumsā), neiet ārā pēc tumsas iestāšanās. tad gan viņi var sākt pārkāpt robežas, skarties klāt, kas nav patīkami.
5) vispār būt atvērtām. ja kaut ko vajag, jautāt cilvēkiem, viņi labprāt palīdzēs jo īpaši orientēties - ja neskaita Kasablanku (kuru īstenībā neiesaku), tur nav eiropiešiem saprotamas ielu loģikas. Iet ar atvērtās sirds sajūtu, jo uz to aizsardzības sienu viņi tieši lien virsū nezin kāpēc, jo ātrāk izveidojas cilvēcisks kontakts, jo ātrāk kļūst droši. Turklāt, ja ar kādu ir cilvēcisks kontakts, tad pārējie nelien virsū.
6) ja kāds lielā pilsētā piedāvā aizvest uz to vietu, kur tev vajag nokļūt, nevis tikai parādīt ar roku, jārēķinās, ka viņš par to beigās var prasīt naudu.
6) neiesaku pīpēt ar viņiem zāli vai dzert vīnu, arī ja kādi izskatās eiropeiski pieklājīgi. tur noteikti būs uzmākšanās variants.
7) iesaku iet uz sieviešu hamamu, tur var forši ietusēt ar sievietēm
8) sagatavot atvērtu attieksmi arī pret kaulēšanos. izņemot par ēdienu. tur visiem vienādas cenas.