pajautaa

apvainošanās

« previous entry | next entry »
Jun. 19., 2018 | 12:55 pm
posted by: tikko_pamodos in pajautaa

Padoms vaig. Tuvs cilvēks ģimenē jau kopš bērnības sirgst (nezinu, kā to citādi apzīmēt) ar apvainošanos, kas pakāpeniski laika gaitā ievērojami progresējusi.

Vai jūs varat, lūdzu, ieteikt teorētisko literatūru (rakstus, grāmatas, pētījumus, intervijas u.tml.) par šo tēmu? No psiholoģijas, attiecību veidošanas, personības izaugsmes, nezinu, kāda vēl skatpunkta. Kā cīnīties, ko un cik daudz var palīdzēt ģimene, lai palīdzētu mazināt šo sakāpināto pasaules uztveri. Pie kādiem speciālistiem vērsties, ja tas vispār var ko līdzēt. Cilvēkam drīz būs 25 gadi. Pēdējā laikā kļūst neiespējami kontaktēties, tikko kā kaut kas nenotiek pa prātam, pirmā reakcija - sapūšas un nerunā. Apvainojas pat par pavisam ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, ja kāds no mājiniekiem uzreiz nevar pacelt telefonu un atzvana pēc mirkļa. Paldies par ieteikumiem un komentāriem.

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {86}

extranjero

from: [info]extranjero
date: Jun. 23., 2018 - 12:17 pm
#

Es piekrītu chimerai, ka cilvēks ir jāliek mierā. Jo grozies kā gribi, jebkurš mēģinājums iet pie tā cilvēka runāt, tam cilvēkam izskatīsies kā attieksme – tu mums nepatīc tāds kāds esi, ar savu raksturu un apvainošanos, tāpēc tev būtiski jāmainās un vēlams lai tu tagad ietu pie psiha un to izdarītu. Neviens nepieņems šādu kontroli pat no vistuvākā radinieka.

Protams, tur var būt apakšā dažādas citas problēmas, kuras varbūt vajag risināt. Es varu iedomāties divus variantus – 1) lai ar šo personu parunā kāds cits, tiešām neitrāla persona bez ieinteresētības. 2) Sāk pašam iet pie psiha un risināt šīs problēmas. Un tad jau radinieki var izrādīt interese, par ko jūs tur runājat: – Jā, mēs tur runājam par manu aizkaitinātību. – Aha, interesanti, man šķiet, ka man arī reizēm ir tāda aizkaitinātība...

Atbildēt