pajautaa

apvainošanās

« previous entry | next entry »
Jun. 19., 2018 | 12:55 pm
posted by: tikko_pamodos in pajautaa

Padoms vaig. Tuvs cilvēks ģimenē jau kopš bērnības sirgst (nezinu, kā to citādi apzīmēt) ar apvainošanos, kas pakāpeniski laika gaitā ievērojami progresējusi.

Vai jūs varat, lūdzu, ieteikt teorētisko literatūru (rakstus, grāmatas, pētījumus, intervijas u.tml.) par šo tēmu? No psiholoģijas, attiecību veidošanas, personības izaugsmes, nezinu, kāda vēl skatpunkta. Kā cīnīties, ko un cik daudz var palīdzēt ģimene, lai palīdzētu mazināt šo sakāpināto pasaules uztveri. Pie kādiem speciālistiem vērsties, ja tas vispār var ko līdzēt. Cilvēkam drīz būs 25 gadi. Pēdējā laikā kļūst neiespējami kontaktēties, tikko kā kaut kas nenotiek pa prātam, pirmā reakcija - sapūšas un nerunā. Apvainojas pat par pavisam ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, ja kāds no mājiniekiem uzreiz nevar pacelt telefonu un atzvana pēc mirkļa. Paldies par ieteikumiem un komentāriem.

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {86}

Nikolass A. Dērsingtons

from: [info]kisswithafist
date: Jun. 19., 2018 - 11:50 pm
#

Nezinu, vai tas ko līdzēs, bet es sāktu ar to, ka vienkārši beigtu eneiblot šādu uzvedību un ļaut ar sevi manipulēt. Apvainojies – apvainojies, ej bekās, neviens ar tevi vairs nerunās un neko nedos. Man rados ir viena līdzīga – gan ne tik traki, bet ļoti patīk apvainoties par sīkumiem, parasti to, ja kādam viņai nav laika TIEŠI TAD, kad viņai vajag un TIEŠI TĀ, kā viņai vajag (nopietni, cilvēks pat ir gribējis, lai es kavēju darbu, lai palīdzētu viņai kkādas lietas kārtot -- kad šīs lietas nav laiksensitīvas un ir izdarāmas citos laikos -- es runāju par kapu kopšanu). Mēs parasti nogaidījām, negribi-nevajag, pēc kādām pāris nedēļām klusums pāriet un viss norm.

Atbildēt | Diskusija


tikko_pamodos

from: [info]tikko_pamodos
date: Jun. 21., 2018 - 10:04 am
#

Jau pēc apraksta "viena līdzīga" parāda samērā lielo distanci attiecībās. Tādā gadījumā, protams, norobežoties nav liela māka. Ieliec šajā pašā situācijā cilvēku, kas tev patiešām rūp, diezin vai tad pāris nedēļas klusuma šķitīs ok.

Atbildēt | Iepriekšējais