Un viņa kā autore vij kopā publisko personu ar to, ko viņa dara darbos, kad es uzrakstu jautājumu par filmas tapšanu, viņa stāsta par savu personisko dzīvi. Viņa tā izvēlas, tas stāsts, kas viņai ir par sevi, ir cieši savīts ar tiem stāstiem, ko viņa taisa savās filmās.
Animācijai jau nav jābūt obligāti autorkino, tas var būt kolektīvs darbs ar spēcīgu scenāriju, spēcīgu režiju, tēliem un labu animāciju (kustību). Katru no tiem var veidot cits mākslinieks (vai mākslinieki, ja runājam par animatoriem, bet tas gan atšķiras no studijas studijā, cik daudz brīvības animatoram tiek dota), un neviens nebūt svarīgāks par citiem, līdz ar to darbs ir šo kopīgo attiecību summa, un tēma, kas vieno, ir par viņiem visiem. Autorkino ir tāds kino, kurš pēc iedabas ir vai nu drusku autoritārs (visi, izņemot vienu režisoru/producentu, ir izpildītāji, piemēram, Disneja studijā) vai arī tāds, kur kino ir mākslinieka medijs, kur viņš izvēlas realizēt savas ieceres, kas nav obligāti saistītas ar kino konvencijām.
from: iive
date: Sep. 24., 2017 - 01:29 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: teja
date: Sep. 24., 2017 - 12:39 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: iive
date: Sep. 24., 2017 - 01:11 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais