pajautā! -

cik no Urtāna lekcijām atceros - nosauca pēc jūras un jūras nosaukuma izcelsmei ir 3 galvenās teorijas, vismaz tajā laikā, kad es mācījos, bija -

1. Plīnijs citē 2. gs. m. ē. ģeogrāfu, kurš esot minējis milzīgu salu - Balcia, vēl viņš piemin kādu Ateju, kurš 330. g. p. m. ē. esot ceļojis ar kuģi uz Z un atradis salu - Basilia. Kā arī Plīnijs atsaucas uz kādu Timeju, kurš lieto nosaukumu Abalus - zeme tālu Z, kur esot dzintars.
+ 250. g. m. ē. Solīns min salu Ziemeļos - Abalcia, Abaltia.

2. pirmskara valodnieka Bleses teorija - balt- saknei saistībā ar purvu un ūdeņiem lietuviešu un prūšu valodās. Sakne - bal- daudzās valodās apzīmē ar ūdeņiem saistītas lietas. Ar vārdu balt sākumā saprata noslēgtu, staignu jūru (tāda bija Palangas tuvumā un zemāk)

3. Brēmenes Ādama darbā Baltijas jūra apzīmēta ar trim dažādiem nosaukumiem - Mare Barbarum, Skitu jūra un Mare Balticum. Viņš saka, ka vietējie to saucot par Sinus Balticum - jo tas, kā josta stiepjoties līdz Grieķijai (sakne balt kas apzīmē jostu - belt). Skandināvu lit. sastopams apzīmējums Beltu šaurums.


vācu sarunvalodā Baltisch ieviešas 17. gs. un to pamazām pārņem citas tautas. Ap 19. gs. to sāk lietot arī politiskā nozīmē (baltvācieši).

baltu valodas - kā lingvistisks apzīmējums parādījās 1865. gadā, pēc valodnieka Neselmaņa ierosinājuma, viņa darbā par prūšu valodu.