noklusētie komentāri |
| ||||||||||||||
reizēm kaut ko novērtē tikai tad, kad pazaudē.
Reizēm? Mhm, latviešiem uz to ir talants un vienmēr.
Spiežu tavu roku, domubiedr!
(Reply)
Ai, bet tā taču notiek vienmēr, kad kāda slavenība nomirst. Pēkšņi visi tādi fani, tādi daiļrades cienītāji!
Cilvēks nomirst. Viņu atceras. Un pēc tam atkal aizmirst.
aha, piekrītu ! Visi baigie bēdu brāļi - tagad... bet nu varbūt tajā psihodēliskajā ātro kredītu bumā cilvēki vienkāši pizdec aizmirstas, un tad, kad nāk šāda ziņa tad vismaz tā paaudze, kas izauga ar dzejnieku un, kuriem viņš bija simbols un, kura dzeja un viedoklis veidoja tavu pasaules uzskatu- pēkšņi atmostas 80-90 gadu atmiņās un ilūzijās.
(Reply)
Manuprāt, loģiski. Cilvēks nomirst, viņu piemin. Parasti piemin tos, ko pazīst. Vai arī tos, ko zin. Kādi būtu ieteikumi? Vai ieviest n dienu pieminēšanas moratoriju?
Jā, arī es uzskatu viņu par izcilāko mūsu rakstnieku. Lai gan nekad agrāk par to neesmu rakstījis.
(Reply)
Esmu lasījusi daudzus Ziedoņa daiļdarbus, citējusi arī parastās dienās.
Un? Ar Tviteri tāpat kā ar cibu - ko gribu, to rakstu.
Runa ir par tiem cilvēkiem, kas nevar nosaukt vairāk par 1-2 viņa darbiem.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||