|
Februāris 22., 2005
murkjelis
| 09:53 - Dārgās Murmiņrozes un visi citi interesenti!!! Lūdzu, sniedziet savu artavu literatūras šedevra tapšanā!!! :)) Trīs kaķi un mīļotais Daugavā
Tas sākās kādā pelēkā ziemas pievakarē. Jauna sieviete, apkrāvusies ar iepirkumu maisiņiem, atgriezās mājās un vienīgā doma tai bij - ko gan tādu garšīgu pagatavot Mīļotajam vakariņās.... Mmmm...varbūt vistas stilbiņus vīna mērcē ?...un saldajā....saldajā... Domu pavediens pārtrūka... Pie sievietes dzīvokļa durvīm uz paklājiņa sēdēja balts pūkains kaķis. Viņa pieliecās, lai to paglaudītu. Mincis iemurrājās un patikā uzmeta kūkumu. Viņa maigi pabīdīja pūkaino radījumu nostāk no durvīm, atslēdza tās un iegāja dzīvoklī. Nav saprotams, pa kuru laiku kaķis paspēja..., bet tas nu bija fakts - viņš jau bij uzlecis uz spoguļgaldiņa koridorā, un ap sevi nepārprotami tīksminoties, noraudzījās savā spoguļattēlā. Tad paraudzījās uz sievieti, nopētīja to no galvas līdz kājām...un viņa skatiens vēstīja "Derēsi! Nu ko skaties? Es te tagad dzīvošu! Rādi, kas tev maisiņā!" Turpinājums komentāros! :)) Pēcāk labākais (vai vienīgais - kā nu gadīsies) sižeta risinājums tiks apkopots un publicēts šeit pilnā apjomā! :)) Jā, kā jau teicu - papildināt var jebkuru no komentāriem, kaut vai visus, ja vairāki stāsti izdosies - vēl interesantāk :)))
|
Comments:
Kaķis, protams, bija skaist - nav vārdam vietas, bet... Konrāds - viņas mīļotais - jau ne reiz viennozīmīgi bija pateicis "Nē!" kaķiem viņas dzīvoklī. Tas nekas, ka viņš pats te nemaz nedzīvoja...
Elizabete (tāds vārds bija mūsu stāsta varonei) mirkli svārstījusies, nolēma, ka kaķi paturēt viņa nedrīkst...Un centās pūkaini izdzīt ārā no dzīvokļa. No sākuma viņa vienkārši centās nogrūst kaķi no spoguļgalda.
Bet tas, nicinoši paskatījies acīs, vienkārši pārkāpa pāri viņas rokai. Tad viņa izvilka no iepirkumu maisiņa Krakovas desu, nolauza gabaliņu un saucot "kis-kis-kis-tu negantniek!" mēģināja izvilināt minci ārā pa durvīm. Kaķis nosprauslojās, pagrieza Elizabetei muguru un sāka svinīgi mazgāties...
Viņa patirināja, patirināja desu kaķim gar acīm, bet saprata, ka panākumu nebūs. Pūkainais, mazgājot jau otru kāju, ar vienu aci vēroja sievieti "Mņņnnrrr, tu dumjā, dumjā sieviete! Atradusi ar ko piedāvāt! Man-pasaules valdniekam!!!" Elizabete izvilka no skapja biezos darba cimdus, ko vēl viņas tēvs rakšanas darbos bij izmantojis, uzmauca tos rokās un centās kaķi pacelt. Kaķis nelabi ieņaudējās "ŅĀĀĀĀU ...ŠŠŠšs...Ko tu te iedomājies!!!" Izlauzās no viņas rokām un ar zobiem iekrampējās vienā no cimdiem.
Milzīgais brezenta cimds ar visu kaķi nošļuka no mazās rociņas un noplākšķēja pret grīdu. Elizabete ar šausmām pamanīja, ka rādītājpirkstam ir nolūzis PUSNAGS! Tik grūti un rūpīgi audzētais, manikirētais, vēl vakar ar mīlestību nolakotais! Viņa pilnīgā prostrācijā nošļūca ar muguru gar sienu uz pufika un rūgti ieraudājās, pati nesaprasdama par ko: par sabojāto manikīru, savu bezspēcību cīņā pret nekaunīgo dzīvnieku vai bailēm no tā, ko teiks Konrāds, kad ieraudzīs kaķi.
Nu, nu...Ja nu kaut kas man krīt uz nerviem, tad tie ir maurojoši sievišķi...Nu apklusti a!...Ehh...nāksies izmantot veco labo paņēmienu Kaķis īsi ieņaudējās, ierāpās Elizabetei klēpī un sāka mierinoši murrāt.
Sākumā Elizabete satrūkās, tad sāka glāstīt mīksto kažociņu, pamazām nomierinoties. Vēl pāris pēdējie šņukstieni, tad viņa noslaucīja ar delnas virspusi degunu un ar saliektu rādītājpirkstu, cenšoties neizsmērēt kosmētiku, acis, apņēmīgi paskatījās kaķim acīs un teica "Nu, labi, ko lai dara? Paliec. Gan jau tiksim galā. Ejam uz virtuvi!" "Nu tad beidzot! Ir gan tie cilvēki nejēgas." apmierināti nodomāja kaķis, cēli iesoļodams virtuvē.
Sieviete sašutumā paskatījās uz kaķi un teica "Pūkaiņa jaunskungs, jūs neko neesat sajaucis? Te kaķiem vietas nav!" Bet kaķis samiedz savas skaisti zaļās acis, paskatījās apkārt un pie sevis iemurrājās "Tā domā tikai Tu, kundzīt!"
Kaķis izslēja savu asti, cēli noleca no galdiņa un devās istabas virzienā.
"Mhhhh... labi iekārtota istaba! Jā, man te patīk. Es te palikšu" - nodomāja runcis un ieleca dīvānā. Sieviete apstulbusi skatījās runča izdarībās...
"Kis, kis" viņa centās pielabināties mincim un izdabūt viņu ārā no istabas. Bet tas skatījās uz viņas centieniem ar vienaldzīgu skatienu. Izstiepās, nožāvājās, paasināja nadziņus gar dīvāna malu un saritinājās kamolītī...Nu..piesēdi...es atļauju ...murrr... ko stāvi?
"Ak, Dievs, tas kaķis ir neciešams" - nodomāja pie sevis skaistule un teica "Tad nu tā - vai nu pa labam vai nē, bet te tu nepaliksi..." Runcis gulēja un sapņoja.... sieviete gribēja paņemt aiz čupra un izmest, bet pieliekot tam roka sāka to glāstīt - viņš bija tik pūkains un izstaroja tādu mieru! Bet ārā bija sals un kur viņš lai ietu?? Lai jau paguļ...
Viņa aizgāja uz virtuvi un pūlējās sakoncentrēt domas uz vakariņu gatavošanu, nevis uz to - kā izskaidrot mīļotajam kaķa atrašanos dzīvoklī. Pēc laba brīža noskrapstēja durvju atslēga...
Un nejauši sievietes slaidie pirksti jau murcīja pūkaino kažoku un viņa saprata, ka nespēs izlikt balto skaistuli aiz durvīm.
| From: | maris |
Date: | 22. Februāris 2005 - 10:02 |
---|
| | | (Link) |
|
Tā gribējās baltu kažoku...
Tādu, kā gramatvedības Dainai... Un tad viņas smadzenēs nobrieda plāns..
From: | murkjelis |
Date: | 22. Februāris 2005 - 10:07 |
---|
| | ak :))))))))))))))))))))))) | (Link) |
|
P.S. Tikai neaizmirstiet - KĀDS IR VIRSRAKSTS!!! :)))))
Sieviete aizgāja uz virtuvi, izkrāmēja maisiņus un ļauni smīnot izvilka desas luņķīti.
| From: | maris |
Date: | 22. Februāris 2005 - 10:13 |
---|
| | Re: ak :))))))))))))))))))))))) | (Link) |
|
Izmantojot smaržojošos gaļas izstrādājumu sieviete gāja savaldzināt vēl kādu kaķi.. Saskrēja vesels bars.. Bet konkursu izturēja tikai divi..
From: | murkjelis |
Date: | 22. Februāris 2005 - 10:22 |
---|
| | Re: ak :))))))))))))))))))))))) | (Link) |
|
melnbaltais sētas runcis, kura kažoku Smuidra jau gara acīm redzēja sev ap kaklu stāvam, un dižciltīgā zilā kaimiņu Taņas kaķene, jeb domās jau saukta par kažokādas rokassomiņu.
| From: | mamuts |
Date: | 22. Februāris 2005 - 10:13 |
---|
| | | (Link) |
|
Plkst. 23.12, kā ierasts, trepēs atskanēja šķība dziedāšana un smagi, neveikli stampājieni. Tad pa durvju šķirbu caurvējš ienesa vājas nojautas par belašiem un 3 litriem alus, ko kaimiņu Vasja neveiksmīgi centās iedabūt savā "atkal-vecpuiša" midzenī, jo grūši bij dabūt durvīs atslēgu pareizajā šķirbā. Beidzot pakluss "oijobtvaimaķ" liecināja, ka ir noticis devītais pasaules brīnums un durvis ir padevušās nevienlīdzīgajā cīņā. Bet MV joprojām vēl nerādījās... molefons bija izslēgts un sieviete nezināja, ko iesākt. Kaķis bija omulīgi iekārtojies viņai blakus uz dīvāna un apmierināts murrāja. :P
Pēc brīža pie dzīvokļa durvīm atskanēja spalgs zvans. Sieviete satrūkās un devās atvērt durvis. Kaķis saslējis asti un ausis uzmanīgi vērās uz durvju pusi. Sieviete, pilnīgā pārliecībā, ka aiz durvīm stāv tās mīļotais, kas kārtējo reizi aizmirsis atslēgas, strauji atvēra durvis un metās ienācējam ap kaklu.
| From: | mamuts |
Date: | 22. Februāris 2005 - 10:34 |
---|
| | | (Link) |
|
"Pag, pag, ne tik strauji, kundzīt", apjucis no viņas skāvieniem vairījās sētnieks. "Jūs, edz, policija meklē", viņš norādīja uz diviem klusējošiem stāviem zilās formās.
"Policija!", sievietei šaušalās iepletās acis. "Elizabete Grūtkājīte?" viens no polismeņiem bargi viņai jautāja.
| From: | mamuts |
Date: | 22. Februāris 2005 - 10:54 |
---|
| | | (Link) |
|
"Grūtgalvīte", Elizabete apmulsusi viņu izlaboja. "Ar kājām man viss kārtībā." "Varam ienākt Jūsu dzīvoklī? Lieta ir ļoti delikāta un mums negribētos, lai Jūsu kaimiņiem rastos nepareizs priekšstats par Jūsu morālo stāju", laipni ieteicās otrs policists - gara auguma blondīns ar īsām ūsām un bārdiņu. Tēraudpelēko acu skatiens bija caururbjošs un Elizabete ciešāk savilka īsā halātiņa plašo dekoltē.
"Ienāciet!" viņa klusi noteica paverot vaļā halātiņu durvis. Policisti iesoļoja koridorā un tur viņus sagaidīja kaķis, kas makten ieinteresēti lūkojās uz ienācējiem. |
|