Ar iemānīšanas paņēmienu viņa iedabūja minčus virtuvē un aizlika durvīm priekšā krēslu. Ufff... viņa nopūtās "Gaidam mīļoto!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai vēl jo projām Elizabete nevarēja izdomāt, kā lai pierunā mīļoto uz tādām izdarībām.. Noteikti ir jāliek viņam justies man parādā.. Nē.. Vakariņas te būs par īsu... Stingri par īsu..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt ... samaksāt? Elizabete sameklēja maciņu un izmisīgi skatīja naudas zīmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ak... 12 lati, 36 santīmi.. Līdz algas dienai nedēļa.. Nē.. Man taču vēl noteikti vajadzēs nopikt higiēnas izstrādājumus, jo tūlīt, tūlīt var sākties "sarkanie oktobra svētki"...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

maksāšana atkrīt. Varbūt piedāvāt kaut ko no zeltlietām? Viņa atvēra kurpju skapi un pārskaitīja vecajās čībās paslētās zelta ķēdītes

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2 sarautas ķēdītes, 3 saderināšanās gredzeni (kurus noteikti nevajadzētu rādīt mīļotajam, kur nu vēl dot) un 2 pāri auskaru.. Nez kā izskatītos mīlotais ar auskariem? :) Bet varbūt aiznest uz lombardu un ieķīlāt? Ai, ak es stulbā.. Neviens lombards tak tik vēlu nestrādā..
Ar auskariem rokā viņa bija piegājusi pie apakšveļas atvilknes.. Kas tad te?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmmm...paskat tik stringi ar dārgakmeņiem...un kā piestāv pie auskariem... Varbūt piedāvāt kaimiņu Frīdai...viņai nauda turās. Tādas lietas patīk...Un viņa vēl noteikti neguļ...vismaz spriežot pēc tā, ka vēl dzirdams kā viņas gultas mala sitās gar sienu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kā es tā iešu.. Varbūt javien es uzvilktu tos stringus un ieliktu tos auskarus sev.. Vēl piemeklēsim krūšturīti... Un tad ietu padižoties kaimiņu Frīdai? Derēs! :) 28 sekunžu laikā Elizabete jau bija pārģērbusies... Koridorī viņai iešāvās galvā 9 milimetru svina gabals vēl uzvilkt smukās augstpapēžu kurpītes, lai stāja būtu graciozāka un izskrēja kāpņutelpā.. karstumā aizmirsdama uzvilkt halātiņu.. Bet kāpņu telpā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņa ieskrēja tieši krūtīs savam mīļotajam Konrādam, kas atbalstījies pret kaimiņu durvju stenderi centās, nenokrist
"Oj, mīļāāā, hik...Kaut kas griežas...hik...Tev ir māsa?! Nēē..hik... pat divas" šams murmināja ar pirkstiem ieķēries biksīšstringu gumijā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tikai tad, kad sajutu stringu striķīšus graužamies klāt miesai starp maniem dibenu vaigiem kaunuma lūpām, es sapratu, ka neesmu uzvilkusi halātu..
Pasarg` Dies! Kaut nu ne viens mani tagad te šādu nepamanītu! "Konrād!" kliedzu es "fiksi nāc iekšā!" Bet konrāds bija tā apjucis, ka vēl joprojām turējās ar vienu roku pie maniem stringiem, ar otru, pie Frīdas dzīvokļa durvju kliņķa... Likteņa ironija.. Kad vajag sāli vai sērkociņus, tā kuce Frīda ne par kam nav izdabonama no savas guļamistabas pie durvīm, bet šoreiz sadzirdējusi kņadu tā ar spērienu atsita vaļā sava dzīvokļa durvis.. Konrāds vēl jo projām turēdamies pie manām nu jau ceļos nolaistajām stringām, ar blīkšķi nogāzās uz grīdas..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un rokā tam bij mani stringi...
Frīda ar saniknoti uzjautrinātu skatienu vēroja šo ainu...
- Aj, Frīdiņ, es taisni pie tevis nācu - paskaties kādi man auskari!
Es pārkāpusi pāri Konrādam, pieliecos tuvāk Frīdai, vienlaicīgi ar kāju cenšoties izdabūt biksītes no viņa sažņaugtās dūres

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kamēr Frīda samulsusi skatījās te uz auskariem, te uz Konrāda rokās esošajām stringām, pats Konrāds sāka glāstīt manu kāju... Vēl vairāk samulsusi paskatījos lejup un ieraudzīju, ka nu mana mīļotā galva atrodas starp manu kāju potītēm, bet viņa acis "iedūrušās" kaut kur nedaudz augstāk.
Kārtējo samulsušo klusuma brīdi pārtrauca Frīda, izsakot novērtējumu, ka viņai liekas auskari labi esam, bet vai tiešām TAS ir jāpasniedz tieši šādā veidā?
Ak.. Tam vairs nebija nozīmes un patlaban es vairāk gribēju auskarus sev, nekā baltu kažoku... Ak Dievs! Kaķi! Biju jau par tiem piemirsusi...
"Rīt!" nobēru Frīdai un aizcirtu viņas durvis..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konrāds gluži kā lasot manas domas, pavērās uz augšu un saldi smaidot, noteica : "Hēē... kaķītis" un paklakšināja ar mēli. Es izrāvu stringus viņam no rokām, saķēru šo aiz mēteļa piedurknēm un stūmu uz sava dzīvokļa pusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Trīs kaķīši" es atbildēju.. Konrāds jau dzīvokļa koridorā skatījās man acīs un izrādīja, ka nesaprot par ko iet runa.. (loģiski) "Trīs kaķīši" es teicu vēlreiz.. "Kādi vēl 3 kaķīši? Kas, paduses neesi izdzinusi vai?" Viņš nopētīja mani no galvas līdz kājām tik caururbjoši, ka noskurinājos.. "Nē.. esi gan izdzinusi.. Es laikam par daudz esmu iedzēris.. Paskaidrosi rīt!" Noteica Konrāds novilcis nosmērēto mēteli un kurpes..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un nometis visu savu mantību...nu to, kuru varēja nomest, kur pagadās un iekrita gultā. Es sabozusies un nosalusi mirkli pastāvēju pie virtuves durvīm. Savādi...domāju... es vairs nejūtu nekādu kārdinājumu pēc kažoka...Jālaiž laikam, minči vaļā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet pirms tam tomēr nolēmu saģērbties.. Ielecu pieguļošās džinsa biksēs un uzvilku vieglu džemperīti, kurš tika pirkts pirms gada kādā lietoto apģērbu veikalā, bet kuram tā arī nebiju atradusi sakarīgu pielietojumu...
Pavērusi virtuves durvis, man parādījās šausminošs skats... Pusgrauzts desas luņķis zemē.. Viens šņācošs un pie grīdas pielipis minka vienā virtuves stūrī, vēl viens vairāk atgādināja kā tādu ērgli riesta laikā, jo uzmetis kūkumu staigāja šurpu turpu gar to, kas stūrī iedzīts, savukārt trešais minka mēģināja padzerties ķerot ūdenspiles no piloša krāna..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ieraudzījuši, ka durvis atvērtas, kaķi izskrēja ārā no virtuves mani gandrīz nogāzdami no kājām. Un pa taisno aiznesās uz istabu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēģināju tos noķert uz skrēju tiem pakaļ, taču tavu nelaimi.. Kad biju tikusi līdz istabas durvīm, tie skrēja laukā no istabas uz otru istabu, un es uztraukumā zaudēju līdzsvaru un nogāzos gluži vai tā pat, kā mans mīļotais no Frīdas durvīm.. Sakritība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē...Droši vien - likumsakarība. Es piecēlos kājās. Un ienesos guļamistabā... Tur viņi bija... visi trīs. Un Konrāds plaši ieplestām acīm vērās pamīšus te uz mani, te kaķiem, kas bij sagūluši viņam blakus gultā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izmisumā iekliedzos "Ķer!", bet Konrāds tikai blenza... Daudz nedomādama izlēmu, ka ir jāpielieto cita taktika. Guļamistabas durvis ciet, paķēru uz grīdas mētājošās mīļotā bikses un baidīju kaķus stūrī.. Nodomāju, ka jāķer viņus pa vienam. Savādāk viņiem viegli izdosies no manis aizmukt. Pirmo notvēru balto.. Likās smagāks esam.. Kā nu ne.. Puskilo desas aprijis maita tāds.. Viegla roku kustība, tiek pavērts logs, un tikai tad, kad jau kaķis lidoja no manām rokām atvērtajā logā, es atcerējos, ka jau nedēļu vairs nedzīvoju pirmajā stāvā.. bet gan trešajā.. Bet kaķis kā tenisa bumbiņa atleca atpakaļ un iekrita gultā ar ķepām atmesdamies tieši pa mīļotā vīrieša vārīgāko vietu. "Aūūūūū!!!!!!" tas iekliedzās.. Bet es nespēju izprast straujo mestā subjekta trajektorijas maiņu... Sāku pētīt atvērto logu, bet tur - tik tikko pamanāms mušu tīkls! Stulbie pārdevēji aizmirsuši savākt savu mušu tīklu! Kā kaķītim noveicās.. Nudien...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konrāds kā bites dzelts uzšāvās ārā no gultas.
"TUUU stulbā, bāba!!! Dari tak kaut ko!!!" viņš brēca.
"Tu esi vīrietis - tu arī dari" jo vairāk viņš saniknojās, jo es kļuvu mierīgāka un vienaldzīgāka pret notiekošo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par laimi kaķi pārbijās no Konrāda kliedziena mēģināja tikt laukā no istabas, pieskrēju atvērt durvis un šie kā traki nesās prom pie dzīvokļa durvīm.. Atlika tikai pavērt dzīvokļa durvis, kā viņi strīpiņā notecēja lejiņā.. Drošības pēc, paskrēju viņiem līdzi, ja nu gadījumā kāpņutelpas durvis ir ciet... Bija vaļā.. Bet es aizvēru.. Lai minkas nepārdomā un nenāk atpakaļ.. Lai ķer sev peles..
Kad atgriezos, pamanīju, ka Konrāds ir pazudis... Izvirināju visas istabu un palīgtelpu durvis.. Nav.. Nedod Dievs viņš būs tagad aizgājis stāvu augstāk pie Anatolija un turpinās dzert... Nē.. To es nevarēju pieļaut..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es biju nogurusi. No kaķiem. No Konrāda. Piegāju pie loga un pieliku pieri pie aukstā stikla...Redzēju kaķus...vienu, otru, trešo aiztekam pa celiņu...un tiem pakaļ skrēja mans Konrāds! Ātri uzrāvu virsū mētelīti. Un skrēju tiem pakaļ. Nekad mūžā vēl tik ātri nebiju skrējusi. Kaķi aiz stūra, Konrāds tiem pakaļ, es nopakaļus..."Konrād, apstājies!" es kliedzu. Viņš izlikās nedzirdam. Šķita, ka viņš ir kaķu apsēsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad pārradās Konrāds, Elizabete, starojošām acīm stāstīja savu plānu.. '" Mīļais.. un atlicis ir tikai tāds nieks.. tev šos trīs minčukus jāpārvērš par jaukām kažokādiņam manam neatkārtojamajam kažociņam.."
KOnrāds,, klausījās pavērtu muti, un pēc tam sāka nevaldāmi ņirgt : "Tu, dumjā sieviete, vai tu tiešām tomā, ka es smērēšu savas rokas.. Un no trim kaķiem tev pat apenes nesanāks!!"
Elizabete, uzacis savilkusi raudzījās KOnrādā. Pa viņas galvu šaudījas 100 domu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pati galvenā - kur lai rauj vēl pārdesmit kaķu?! Un nākamā - vai tiešām es esmu tik resna?!

(Reply to this) (Parent)