Un tikai tad, kad sajutu stringu striķīšus graužamies klāt miesai starp maniem dibenu vaigiem kaunuma lūpām, es sapratu, ka neesmu uzvilkusi halātu..
Pasarg` Dies! Kaut nu ne viens mani tagad te šādu nepamanītu! "Konrād!" kliedzu es "fiksi nāc iekšā!" Bet konrāds bija tā apjucis, ka vēl joprojām turējās ar vienu roku pie maniem stringiem, ar otru, pie Frīdas dzīvokļa durvju kliņķa... Likteņa ironija.. Kad vajag sāli vai sērkociņus, tā kuce Frīda ne par kam nav izdabonama no savas guļamistabas pie durvīm, bet šoreiz sadzirdējusi kņadu tā ar spērienu atsita vaļā sava dzīvokļa durvis.. Konrāds vēl jo projām turēdamies pie manām nu jau ceļos nolaistajām stringām, ar blīkšķi nogāzās uz grīdas..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un rokā tam bij mani stringi...
Frīda ar saniknoti uzjautrinātu skatienu vēroja šo ainu...
- Aj, Frīdiņ, es taisni pie tevis nācu - paskaties kādi man auskari!
Es pārkāpusi pāri Konrādam, pieliecos tuvāk Frīdai, vienlaicīgi ar kāju cenšoties izdabūt biksītes no viņa sažņaugtās dūres

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kamēr Frīda samulsusi skatījās te uz auskariem, te uz Konrāda rokās esošajām stringām, pats Konrāds sāka glāstīt manu kāju... Vēl vairāk samulsusi paskatījos lejup un ieraudzīju, ka nu mana mīļotā galva atrodas starp manu kāju potītēm, bet viņa acis "iedūrušās" kaut kur nedaudz augstāk.
Kārtējo samulsušo klusuma brīdi pārtrauca Frīda, izsakot novērtējumu, ka viņai liekas auskari labi esam, bet vai tiešām TAS ir jāpasniedz tieši šādā veidā?
Ak.. Tam vairs nebija nozīmes un patlaban es vairāk gribēju auskarus sev, nekā baltu kažoku... Ak Dievs! Kaķi! Biju jau par tiem piemirsusi...
"Rīt!" nobēru Frīdai un aizcirtu viņas durvis..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konrāds gluži kā lasot manas domas, pavērās uz augšu un saldi smaidot, noteica : "Hēē... kaķītis" un paklakšināja ar mēli. Es izrāvu stringus viņam no rokām, saķēru šo aiz mēteļa piedurknēm un stūmu uz sava dzīvokļa pusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Trīs kaķīši" es atbildēju.. Konrāds jau dzīvokļa koridorā skatījās man acīs un izrādīja, ka nesaprot par ko iet runa.. (loģiski) "Trīs kaķīši" es teicu vēlreiz.. "Kādi vēl 3 kaķīši? Kas, paduses neesi izdzinusi vai?" Viņš nopētīja mani no galvas līdz kājām tik caururbjoši, ka noskurinājos.. "Nē.. esi gan izdzinusi.. Es laikam par daudz esmu iedzēris.. Paskaidrosi rīt!" Noteica Konrāds novilcis nosmērēto mēteli un kurpes..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un nometis visu savu mantību...nu to, kuru varēja nomest, kur pagadās un iekrita gultā. Es sabozusies un nosalusi mirkli pastāvēju pie virtuves durvīm. Savādi...domāju... es vairs nejūtu nekādu kārdinājumu pēc kažoka...Jālaiž laikam, minči vaļā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet pirms tam tomēr nolēmu saģērbties.. Ielecu pieguļošās džinsa biksēs un uzvilku vieglu džemperīti, kurš tika pirkts pirms gada kādā lietoto apģērbu veikalā, bet kuram tā arī nebiju atradusi sakarīgu pielietojumu...
Pavērusi virtuves durvis, man parādījās šausminošs skats... Pusgrauzts desas luņķis zemē.. Viens šņācošs un pie grīdas pielipis minka vienā virtuves stūrī, vēl viens vairāk atgādināja kā tādu ērgli riesta laikā, jo uzmetis kūkumu staigāja šurpu turpu gar to, kas stūrī iedzīts, savukārt trešais minka mēģināja padzerties ķerot ūdenspiles no piloša krāna..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ieraudzījuši, ka durvis atvērtas, kaķi izskrēja ārā no virtuves mani gandrīz nogāzdami no kājām. Un pa taisno aiznesās uz istabu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēģināju tos noķert uz skrēju tiem pakaļ, taču tavu nelaimi.. Kad biju tikusi līdz istabas durvīm, tie skrēja laukā no istabas uz otru istabu, un es uztraukumā zaudēju līdzsvaru un nogāzos gluži vai tā pat, kā mans mīļotais no Frīdas durvīm.. Sakritība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē...Droši vien - likumsakarība. Es piecēlos kājās. Un ienesos guļamistabā... Tur viņi bija... visi trīs. Un Konrāds plaši ieplestām acīm vērās pamīšus te uz mani, te kaķiem, kas bij sagūluši viņam blakus gultā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izmisumā iekliedzos "Ķer!", bet Konrāds tikai blenza... Daudz nedomādama izlēmu, ka ir jāpielieto cita taktika. Guļamistabas durvis ciet, paķēru uz grīdas mētājošās mīļotā bikses un baidīju kaķus stūrī.. Nodomāju, ka jāķer viņus pa vienam. Savādāk viņiem viegli izdosies no manis aizmukt. Pirmo notvēru balto.. Likās smagāks esam.. Kā nu ne.. Puskilo desas aprijis maita tāds.. Viegla roku kustība, tiek pavērts logs, un tikai tad, kad jau kaķis lidoja no manām rokām atvērtajā logā, es atcerējos, ka jau nedēļu vairs nedzīvoju pirmajā stāvā.. bet gan trešajā.. Bet kaķis kā tenisa bumbiņa atleca atpakaļ un iekrita gultā ar ķepām atmesdamies tieši pa mīļotā vīrieša vārīgāko vietu. "Aūūūūū!!!!!!" tas iekliedzās.. Bet es nespēju izprast straujo mestā subjekta trajektorijas maiņu... Sāku pētīt atvērto logu, bet tur - tik tikko pamanāms mušu tīkls! Stulbie pārdevēji aizmirsuši savākt savu mušu tīklu! Kā kaķītim noveicās.. Nudien...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konrāds kā bites dzelts uzšāvās ārā no gultas.
"TUUU stulbā, bāba!!! Dari tak kaut ko!!!" viņš brēca.
"Tu esi vīrietis - tu arī dari" jo vairāk viņš saniknojās, jo es kļuvu mierīgāka un vienaldzīgāka pret notiekošo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par laimi kaķi pārbijās no Konrāda kliedziena mēģināja tikt laukā no istabas, pieskrēju atvērt durvis un šie kā traki nesās prom pie dzīvokļa durvīm.. Atlika tikai pavērt dzīvokļa durvis, kā viņi strīpiņā notecēja lejiņā.. Drošības pēc, paskrēju viņiem līdzi, ja nu gadījumā kāpņutelpas durvis ir ciet... Bija vaļā.. Bet es aizvēru.. Lai minkas nepārdomā un nenāk atpakaļ.. Lai ķer sev peles..
Kad atgriezos, pamanīju, ka Konrāds ir pazudis... Izvirināju visas istabu un palīgtelpu durvis.. Nav.. Nedod Dievs viņš būs tagad aizgājis stāvu augstāk pie Anatolija un turpinās dzert... Nē.. To es nevarēju pieļaut..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es biju nogurusi. No kaķiem. No Konrāda. Piegāju pie loga un pieliku pieri pie aukstā stikla...Redzēju kaķus...vienu, otru, trešo aiztekam pa celiņu...un tiem pakaļ skrēja mans Konrāds! Ātri uzrāvu virsū mētelīti. Un skrēju tiem pakaļ. Nekad mūžā vēl tik ātri nebiju skrējusi. Kaķi aiz stūra, Konrāds tiem pakaļ, es nopakaļus..."Konrād, apstājies!" es kliedzu. Viņš izlikās nedzirdam. Šķita, ka viņš ir kaķu apsēsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Trešajā aplī skrienot ap māju es pamanīju, ka viens no kaķiem mani dzen.. Tātad pa apli jau apsteidzis, maita.. Un tad kad viņš jau jau bija aiz stūra pieskrēja arī Konrāds! Viegla kāju kustība un viņš ielido ar galvu sniegā. "Tu stulbā vecene!!! Tas taču bija mana blakus mājā dzīvojošā šefa kaķis!!!" Pēc minūtes jau abi skrējām tam pakaļ... Tikai šoreiz kaķis vis neskrēja ap māju, bet taisnā hodā pāri ielai rietumu virzienā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Daugavas virzienā. Kaķis joza, Konrāds skrēja, es šiem pakaļ tipināju... Skrējām cauri ostai, un drīz vien mums pievienojās braši puiši formas tērpos, kas kaut ko kliedza mums aiz muguras. Es nesapratnē pagrozīju galvu un domāju...nez, ja es būtu palikusi stringos - šie skrietu lēnāk vai ātrāk...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai nu kā tur būtu, nolēmu neeksperimentēt, gadījumam, ja šie tādā gadījumā sāktu skriet lēnāk...
Vēl pēc minūtes mēs atdūrāmies "tupikā".. Pa kreisi sēta, priekšā sēta, pa labi Daugava.. Bet no baltā kaķa ne vēsts.. Arī vīri formas tērpos jau tūlīt būs atsteigušies mums palīgā.. Tādi noguruši nabadziņi, sākuši skriet lēnāk... Pat šautenes paņēmuši.. Ak Dievs.. Cerams, ka viņi nenodomāja, ka mēs to kaķi ķeram priekš vakariņām.. Kaķi? Ak jā.. Kur gan palika kaķis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tur jau viņš bija - uzlecis uz maza kuterīša, kas rāmi šūpojās Daugavas viļņos.
"Ķer viņu!" es iebļāvu Konrādam ausī. Tas salēcies no manas balss, vai arī vienkārši aktīvi cenšoties vērst šo saspringušo situāciju uz gala pusi, lēca arī... Lēca, tikai nedalēca... Pieskrēja vīri, saķēra mani aiz rokām un mēs visi noskatījāmies, ka zem upes viļņiem pazūd mans mīļotais.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Glābiet viņu!" es kliedzu, bet vīriem tikai tagad pieleca, ka šī nav daļa no šova, bet gan reāls likuma pārkāpums....
Jau pēc stundas mēs visi trīs atradāmies siltā rīgas ostas policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas kamerā. Mums tika pasniegta tēja, bet kaķim šķīvītis piena. Kā kaķa vienīgais aizbildnis tika izsaukts Konrāda šefs. Tā nu mēs gaidījām.. Gaidījām savu likteni...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

KO lai stāsta par tām divām stundām kamerā... neko...viss kā miglā tīts. Pēc pāris stundām ieradās šefs un kaķis tika atbrīvots, Konrādu par uzcītību un kaķa dzīvības glābšanu paaugstināja amatā... Bet es... es esmu laimīga - tagad man ir balts naktskrekls ar garām piedurknēm - un kažoka vairs nekārojas. Reizēm mani nāk apciemot Frīda, kura par auskariem un stringa biksītēm, man šat tad ienes pa kādai halociogēnajai sēnei... Tā es te dzīvoju...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Happy end?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai būtu :)))
Var jau arī viņa no turienes "uzpīpēt un aizlidot", bet tas jau būs cits stāsts :)))

Paldies pa sadarbību :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Fū... :D
Tas bija grūtāk nekā es iedomājos...

(Reply to this) (Parent)