|
Februāris 22., 2005
murkjelis | 16:02 Es biju nogurusi. No kaķiem. No Konrāda. Piegāju pie loga un pieliku pieri pie aukstā stikla...Redzēju kaķus...vienu, otru, trešo aiztekam pa celiņu...un tiem pakaļ skrēja mans Konrāds! Ātri uzrāvu virsū mētelīti. Un skrēju tiem pakaļ. Nekad mūžā vēl tik ātri nebiju skrējusi. Kaķi aiz stūra, Konrāds tiem pakaļ, es nopakaļus..."Konrād, apstājies!" es kliedzu. Viņš izlikās nedzirdam. Šķita, ka viņš ir kaķu apsēsts.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |