Es biju nogurusi. No kaķiem. No Konrāda. Piegāju pie loga un pieliku pieri pie aukstā stikla...Redzēju kaķus...vienu, otru, trešo aiztekam pa celiņu...un tiem pakaļ skrēja mans Konrāds! Ātri uzrāvu virsū mētelīti. Un skrēju tiem pakaļ. Nekad mūžā vēl tik ātri nebiju skrējusi. Kaķi aiz stūra, Konrāds tiem pakaļ, es nopakaļus..."Konrād, apstājies!" es kliedzu. Viņš izlikās nedzirdam. Šķita, ka viņš ir kaķu apsēsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Trešajā aplī skrienot ap māju es pamanīju, ka viens no kaķiem mani dzen.. Tātad pa apli jau apsteidzis, maita.. Un tad kad viņš jau jau bija aiz stūra pieskrēja arī Konrāds! Viegla kāju kustība un viņš ielido ar galvu sniegā. "Tu stulbā vecene!!! Tas taču bija mana blakus mājā dzīvojošā šefa kaķis!!!" Pēc minūtes jau abi skrējām tam pakaļ... Tikai šoreiz kaķis vis neskrēja ap māju, bet taisnā hodā pāri ielai rietumu virzienā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Daugavas virzienā. Kaķis joza, Konrāds skrēja, es šiem pakaļ tipināju... Skrējām cauri ostai, un drīz vien mums pievienojās braši puiši formas tērpos, kas kaut ko kliedza mums aiz muguras. Es nesapratnē pagrozīju galvu un domāju...nez, ja es būtu palikusi stringos - šie skrietu lēnāk vai ātrāk...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai nu kā tur būtu, nolēmu neeksperimentēt, gadījumam, ja šie tādā gadījumā sāktu skriet lēnāk...
Vēl pēc minūtes mēs atdūrāmies "tupikā".. Pa kreisi sēta, priekšā sēta, pa labi Daugava.. Bet no baltā kaķa ne vēsts.. Arī vīri formas tērpos jau tūlīt būs atsteigušies mums palīgā.. Tādi noguruši nabadziņi, sākuši skriet lēnāk... Pat šautenes paņēmuši.. Ak Dievs.. Cerams, ka viņi nenodomāja, ka mēs to kaķi ķeram priekš vakariņām.. Kaķi? Ak jā.. Kur gan palika kaķis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tur jau viņš bija - uzlecis uz maza kuterīša, kas rāmi šūpojās Daugavas viļņos.
"Ķer viņu!" es iebļāvu Konrādam ausī. Tas salēcies no manas balss, vai arī vienkārši aktīvi cenšoties vērst šo saspringušo situāciju uz gala pusi, lēca arī... Lēca, tikai nedalēca... Pieskrēja vīri, saķēra mani aiz rokām un mēs visi noskatījāmies, ka zem upes viļņiem pazūd mans mīļotais.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Glābiet viņu!" es kliedzu, bet vīriem tikai tagad pieleca, ka šī nav daļa no šova, bet gan reāls likuma pārkāpums....
Jau pēc stundas mēs visi trīs atradāmies siltā rīgas ostas policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas kamerā. Mums tika pasniegta tēja, bet kaķim šķīvītis piena. Kā kaķa vienīgais aizbildnis tika izsaukts Konrāda šefs. Tā nu mēs gaidījām.. Gaidījām savu likteni...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

KO lai stāsta par tām divām stundām kamerā... neko...viss kā miglā tīts. Pēc pāris stundām ieradās šefs un kaķis tika atbrīvots, Konrādu par uzcītību un kaķa dzīvības glābšanu paaugstināja amatā... Bet es... es esmu laimīga - tagad man ir balts naktskrekls ar garām piedurknēm - un kažoka vairs nekārojas. Reizēm mani nāk apciemot Frīda, kura par auskariem un stringa biksītēm, man šat tad ienes pa kādai halociogēnajai sēnei... Tā es te dzīvoju...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Happy end?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai būtu :)))
Var jau arī viņa no turienes "uzpīpēt un aizlidot", bet tas jau būs cits stāsts :)))

Paldies pa sadarbību :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Fū... :D
Tas bija grūtāk nekā es iedomājos...

(Reply to this) (Parent)