![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kādu dienu trollītis Mumins apjauš, ka Muminu ielejā notiek kaut kas dīvains – viss ir kļuvis pelēks. Ne tikai debesis un upe, bet arī koki, zeme, un pat Muminu māja! Trollītis Mumins dodas pie gudrā Muskrata, lai noskaidrotu, vai viņš zina, kas notiek. Muskrats paziņo, ka tā parasti notiek pirms zeme sastopas ar briesmīgo likteni, kas nāk no debesīm...
Taču nē! Tā kā bij` zināms, ka 14.12. Gaiziņkalna skatutornim būs liels blīkšķis, nolēmām vēl pēdējo reizi uzmest tam aci un nolikt bērnības vieglo dienu atmiņas.
Maršruts Rīga - Ikšķile - Tīnūži - Glāžšķūnis - Lēdmane - Bekas - Ķeipene - Ērgļi - Vestiena - Gaiziņkalns - Odziena - "Liepkalni" pie Pļaviņām - Rīga.
Nekad nefotogrāfējiet modinātāju darbībā. Diez kas nav un prieka nekāda.
Skats no kreisā sāna.
Laimīgs cibiņš ir nupat pamodināts un gaismā izvilkts cibiņš, yo!
Nepieciešams nodrošināt HD.
Daļa ekipējuma. Brokastis nebūs, jo nav ko tik agri stūķēt māgā.
Sezonas iecienītākās pogas automobīlī.
Fiksēts, varam doties pakaļ biedriem!
Biedri pa vienam nāk ārā no rajona dzīvojamā nama.
Un bez gaisa riepās laikam necik tālu netiks.
Tiek iemūžināts aizmugurējā beņķa šarms. Nē, mums nebija auksti - tikai nebija lielas jēgas tuntulēt nost virskārtu tamdēļ, ka salīdzinoši daudz laika pavadījām kaut kur brienot.
Pirmo reizi ienāk gaisma, šis esot bijis saules halo. Plkst. 9:40, braucot ārā no Salaspils.
Tiek pielabots jumts.
Redzamība lielākoties bija šāda. Topošā Maskavas šoseja.
Ceļu apkope kaut kur pie Glāžšķūņa.
Tiek apzināts Lēdmanē notiekošais.
No Lēdmanes uz Bekām - pirmais slēpnis mūžā atrasts!
Bija doma apskatīt ko vairāk no bijušās Ērgļu dzelzceļa līnijas un, iespējams, nobraukt arī kādu posmu pa to [gluži kā Pauls Timrots :D], bet laikapstākļi ne tuvu nebija tie pateicīgie un arī diennakts gaišo stundu skaits visai ierobežots, tāpēc sīkāku izziņu atlikām citai ekspotīcijai. Bet pie Ķeipenes stacijas bijām.
Pirmais sliežu ceļš. Vilciens neatbrauca.
Pasta tornis turpat. Ā, jā, stacijas ēkā esot izveidots muzejs kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam.
Briežkalns Ērgļos - nepabeigta slēpotāju trase. Biedrs dodas meklēt slēpni.
Un rāpjas augšā.
Tikmēr zaķpastalas pievēršas sasalušā pacēlāja iemūžināšanai. Plkst. 12:31.
Un lejā arī šļūc zaķpastaliski.
Ap šo brīdi manāms nosalums kājās un tukšajā vēderā, bet, mudīgi braucot cauri Ērgļiem un Vestienu, netiek manīta neviena piemīlīga ēstuve, tāpēc tiek pieņemts lēmums doties līdz galamērķim - Gaiziņkalnam. Tāds celiņš tur.
Svaigēšana.
Augšup, augšup.. izklīst migla! :)
Un savu vaigu parāda arī viņš.
Kārtējais aizsalušais pacēlājs. Turpat.
Ja jau, tad jau - arī šejienes slēpnis uziets.
Zem egles. Egle nav tā vienkārši apsnigusi. Vispirms tā ir sasalusi un tikai tad ar sniegu klāta.
Te arī pārējie turienes kociņi, arī sasaluši un klusi. Pēc brīža viens sazvārojās un nolūza.
Sagadīšanās pēc bija iespēja pakāpties tornī.
Šis ir kādus 3 stāvus pirms augšas. Teorētiski te bija jābūt peizāžai ar ezeru. :)
Tālāk nekāpām, jo bail takš un sniegs nogludinājis pakāpienus.
Plkst. 14:27.
Caumuri, kuros ievietos sprāgstvielas.
Tālāk devāmies uz Odzienu, pili apraudzīt. Ar drošību uz ceļiem viss okēj. Un tumsa nāk.
Re, arī viņa. Vienā galā caurbirusi, otrā - ar aizkariem.
Iekšiene.
Grifindora tornis.
Devāmies A6 šosejas virzienā un "Liepkalnos" arī tikām pie silta ēdiena. Soļanka, 1,5Ls, biedris tās garšu nodēvēja par ceļmalas zupas garšu. Funkciju pildīja, bet labi, ka balzams vēl palicis. :) Plkst. 16:18.
Plkst. 18:27, Rīga. Nepieciešamība noskalot spēkratu.
Plkst. 20:14, mājasss, siltās mājassss!!! Notiek bilžu maiņa.
Plkst. 23:01, nolēmu, ka jānoskatās Bārnabijs, bet neko daudz no sērijas neatceros, jo dīvānā bija siltijaukimīksti, un miegam liegties nedrīkst.
Aizmigšanas bildes gan nav. :)
Pardon, ja vertikālie attēli savu izmēru dēļ liek raukt degunu - neko nevaru līdzēt, jo 680 pikseļu platums ievērots. :)
Paldiesparuzmanīb`!
Un 14.12. dosimies ar draugiem atvadīties no tornīša. :)
Jauks tev ceļojums bijis :)
kas bildē no gandrīz torņa augšas rēgojas vietā , kur būtu jābūt ezeram? tā kā sālstabs, tā kā kas. ā, sasvēru ekrānu un ieraudzīju, ka cita torņa sasalusī virsotne.
atradu bildi no līdzīga rakursa:
paldies, mana, torni neredzējušā, vienadzība nu pāraugusi žēlabās.. :D
Dzīvajā- nobrišanās līdz daudz maz laba skatu punkta- piekļuve tik līdz 500 m, un viss bija miglains. Bet tik un tā bij jauki uz turieni aizdoties, laikam drīzumā jādodas snovot uz Gaiziņkalnu.
Runājot par Briežkalna cachu- slēpnis ir vietā ;) un tagad tur parādījusies mana tēta un manis ieliktā GC. Bijām nedaudz izbrīnījušies, ka šo slēpni neatradāt. :)
Magnētisku pie metāla konstrukcijām nekur nemanīju, iekš paneļa caurumiem ar it kā nebija (vai arī bija iesalis).
Gan jau saulainā Augusta pievakarē būtu atradis. :D