Tiem, kuri pa reizei stāv veikalā pie plaukta un nevar izlemt par labu kādai grāmatai.


Amoss Ozs 'Melnā kaste' (Jāņa Rozes apgāds, 2000)
Grāmata, kuru nopirku gandrīz nejauši, jo maksāja smieklīgi maz. Taču vērts šis darbs ir krietni vairāk - kaut vai par to, ka saturs tiešām atbilst aizmugures vāka anotācijai :) Grāmata ir vēstuļu romāna formā - stāsts par vairāku cilvēku attiecībām, šķetinot tās gan tagadnē, gan pagātnē. Lielu daļu darbības fona veido ebreju kultūra un Izraēlas šodiena. Mijoties dažādu personāžu vēstulēm un telegrammām, gan viņu personības, gan attiecības atklāj aizvien jaunas šķautnes, un nosaukums "Melnā kaste" ir metafora vīrieša un sievietes attiecību preparēšanai, mēģinot saprast, kāpēc tad viņi ir satikušies un pēc tam izšķīrušies, bet joprojām nevar aizmirst viens otru. Banalitātes šajā grāmatā nav ne grama - tā ir ļoti tieša, un vienlaikus poētiska, it sevišķi atsevišķu vēstuļu valodā, personāžu tēli spilgti individualizēti, un aizraujoši ir sekot arī sižetam, kaut tas ierobežojas dažu cilvēku lokā.
Grāmatu ieteiktu visiem vienkārši labas literatūras cienītājiem, tā ir gan raiti lasāma, gan būs arī pārlasāma. Grāmatu izstādē nopirku par 1Ls, Rozes grāmatnīcās vajadzētu būt vēl atrodamai.


Milorads Pavičs 'Hazāru vārdnīca' (Jāņa Rozes apgāds, 2006)
Viena no fascinējošākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Grāmatas formāts - leksikonromāns, proti, vārdnīcas vai leksikona stilizācija - ļauj grāmatu katram izlasīt savā veidā, un vienlaikus burtiski ievelk saturā - aizrautīgi pētīt viena un tā paša vārda skaidrojumus kristiešu, ebreju un islāma vārdnīcas variantos, sekot norādēm no grāmatas sākuma uz beigām un atpakaļ... Vienlaikus ar aizraujošo saturu, kur katrs šķirklis ar citiem saistīts stiprāk vai vājāk saredzamiem pavedieniem, apbur grāmatas valoda - brīžiem tā ir zinātniska darba stilā, racionāla un skaidra, un tad pēkšņi - kaut kāds pilnīgi neiespējams, pat absurds poētisms, gluži vai maģiskas dzejas rindas, kādas līdz šim nekad nav redzētas. Sevišķi iestarpinātajos stāstos tas atsedzas pilnā krāšņumā, vienlaikus ar savdabīgu mitoloģisku un pseidovēsturisku telpu, kura stiepjas no mītiskās hazāru tautas ziedu laikiem 6.-7. gadsimtā līdz pat 20.gs. astoņdesmitajiem gadiem. Šādas grāmatas lasot, pirmkārt, pārņem apbrīns par autoru, kurš šo brīnumu pilno pasauli ir uzbūris savā fantāzijā (tādā aspektā "Hazāru vārdnīcu" varētu salīdzināt, piemēram, ar "Gredzenu pavēlnieku" vai U.le Gvinas "Jūrzemes" sēriju), un, otrkārt, gluži bērnišķīga vēlme, lai aprakstītais tiešām izrādītos vēsturiska patiesība - jo tā taču ir aizraujošāka un iedvesmojošāka par vēstures saglabātajiem sausajiem faktiem.
Grāmata ir droši pērkama par veikalā noteikto cenu, izdotās naudas žēl nebūs. Tikai atkal gribētos pažēloties par izdevniecības politiku grāmatu pēcvārda un komentāru jautājumā - tiem lasītājiem, kas nav vēstures zinātņu maģistri, būtu prasījies kaut dažu lappušu paskaidrojums par vēsturiskajiem faktiem, kas ir grāmatas pamatā, nedaudz ieskicēts pieminēto pilsētu un laikmetu apraksts arī būtu tikai par svētību. Grāmatas intrigu tas nemaitātu, toties noderētu, lai kaut nedaudz uzzinātu līdz šim neinteresantām vietām un laikiem.